No enerģētiskās koksnes mēs šobrīd izmantojam labi ja 30%

Aprēķināts, ka šķeldas gatavotāji katru gadu, izmantojot mežizstrādes atliekas galvenajās cirtēs, varētu saražot 6,8 miljonus cieškubikmetru enerģētiskās koksnes. Papildus iztīrot apaugušās ceļmalas un izkopjot ar mežu apaugušās neizmantotās lauksaimniecības zemes, tiktu iegūti jau 7,6 miljoni cieškubikmetru, ar ko pietiktu, lai apkurinātu visu Latviju.

Ja Latvija nopietni pievērstos siltuma ražošanai no atjaunojamajiem resursiem, tostarp mežizstrādes atlikumiem, visa meža nozare, arī privātie meža īpašnieki iegūtu lielāku stabilitāti, jo nebūtu jāuztraucas par tās koksnes izmantošanu, kuru kā zāģbaļķus pārdot nav iespējams. Tāpēc arī valdībai iesniegtajā meža nozares rīcības plānā nozares eksperti norāda uz nepieciešamību pārstrādāt valsts enerģētikas politiku, noņemt kvotas bioenerģijas ražošanai, un koncentrēties uz mežizstrādes atlieku izmantošanu siltuma ražošanai.

2008.gadā “LVM”, pārstrādājot cirsmu atliekas, enerģētikas sektoram piegādāja 210 000 beramkubikmetru kurināmās šķeldas, savukārt 2009.gadā šo apjomu plānots palielināt līdz 330 000 beramkubikmetriem.

No enerģētiskās koksnes, neskaitot malku, mēs šobrīd izmantojam labi ja 30%. Tas nozīmē, ka, saglabājot līdzšinējās mežizstrādes jaudas, šķeldas iegūšanu iespējams trīskāršot.

 

Lasīt vairāk: www2.la.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *