Helsinkos rezultatīvi noslēdzies Baltijas jūras rīcības samits

Trešdien, 10.februārī, Somijā norisinājās „Baltijas jūras rīcības samits -2010″, kurā tika skatīti svarīgākie  enerģētikas un ekoloģijas jautājumi un „Nord Stream” gāzes vada izbūve caur Baltijas jūru.

Kā zināms daudzas valstis izteikušas bažas par iespējamām politiskajām sekām – Krievijas ietekmes palielināšanos Baltijas jūras reģionā un ekoloģiskajām problēmām. Šai sakarā Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins atgādinājis, ka pēc ekspertu novērtējuma 10 no īpaši problemātiskām zonām Pasaules okeānā jeb tā saucamajām „mirušajām zonām”, 7 atrodas tieši Baltijas jūras reģionā, bet šādu cauruļvadu izbūves prakse pierādījusi to drošumu.

„Nord Stream” projekta īstenošanas atļauju sniegušas Vācijas, Dānijas, Zviedrijas un Somijas valdības. Līdz šim apstiprinājums tika gaidīts tikai no Somijas vides aizsardzības departamenta, kas atbildi dos jau tuvāko dienu laikā.

Turklāt, atsevišķā Somijas un Krievijas premjerministru tikšanās laikā V.Putins paziņojis, ka Krievija varētu vēl uz dažiem gadiem atlikt plānoto kārtējās apaļkoksnes eksporta nodevas paaugstināšanu (kā zināms, gandrīz visa Somijas kokapstrādes nozare līdz šim balstījusies uz Krievijas apaļkoksnes importu).

Tomēr V.Putins arī atgādināja, ka Krievijas plānos joprojām ietilpst kokapstrādes nozares attīstīšana, tāpēc agrāk vai vēlāk šī muitas nodeva tiks paaugstināta līdz 50 EUR/m3, bet principiāli to darīt šobrīd nebūtu izdevīgi, jo, jau 2009.gadā vien koksnes eksports no Krievijas samazinājās par 40%.

Saskaņā ar pašreizējiem plāniem, „Nord Stream” būvniecība tiks sākta 2010.gada aprīlī; pirmā gāzes vada līnija var tikt nodota ekspluatācijā jau 2011. gadā, bet otrā – gadu vēlāk. Plānots, ka pa “Nord Stream” Eiropai tiks piegādāti 55 kubikmetri gāzes gadā.

 

Lasīt vairāk: www.itar-tass.com

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *