Krievijā ātra koksnes tirgus atgūšanās netiek prognozēta

Aizvadītā gada nogalē, neskatoties uz pieprasījuma kritumu un ražošanas apjomu samazināšanu, Krievijas kokrūpniecības nozares kopējie rādītāji izrādījās labāki nekā iepriekš tika prognozēts. Tomēr, lai atkal sasniegtu pirmskrīzes rezultātus, būs nepieciešami lieli ieguldījumi gan no pašu ražotāju puses, gan no valsts.

Krievijā trūkst pārstrādes jaudu, lai tirgus atjaunotos ātri, bet šobrīd, kad tālākas situācijas attīstību ir sarežģīti prognozēt, vairums raugās piesardzīgi uz investīcijām jaunu, modernu rūpnīcu izveidē un biznesa attīstībā. Bez tam, lieli ieguldījumi vajadzīgi arī infrastruktūras attīstībā – nepieciešams izbūvēt  meža ceļus aptuveni 10 tūkst.km garumā.

Tomēr risinājumi nozares attīstībai tiek meklēti  – sešos Krievijas reģionos jau uzsākta jaunu meža ceļu būve; no valsts puses piešķirts atbalsts arī koka māju būvniecībai, kas Krievijā kļūst arvien aktuālāka tendence; drīzumā  Arhangeļskas apgabalā tiks uzsākta arī Krievijā pirmās biodegvielas ražotnes būvniecība.

Dzelzceļa koksnes kravu pārvadājumu apjoms pērn  Krievijā samazinājās par 55%, savukārt, apaļkoksnes eksporta kritumu par 42,9% 11 mēnešu laikā daļēji kompensēja zāģmateriālu eksporta pieaugums. Tomēr ārējos tirgos Krievijas zāģmateriālu konkurētspēja esot zema, jo ražošana sākotnēji vērsta uz produkcijas patēriņu vietējā tirgū.

Apaļkoksnes eksports šogad visticamāk neatjaunosies, jo pieprasījums pēc Krievijas apaļkoksnes nav liels un mežizstrādes apjomi samazinās, neskatoties uz to, ka apaļkoku eksporta nodevas paaugstināšana līdz 50 EUR/m3 atlikta līdz 2011.gadam.

Tomēr no Krievijas puses šis lēmums bijis svārstīgs ilgākā laikā periodā, kas licis apaļkoksnes importētājiem, īpaši Somijas kokrūpniekiem, meklēt alternatīvas pasaules tirgū.

Šā iemesla dēļ Somijas kokapstrādes kompānija „Stora Enso” slēdza divus mežizstrādes uzņēmumus Krievijā. Arī „UPM-Kymmene” (vēl viens Somijas koncerns) līdz 2011.gadam atlicis lēmuma pieņemšanu par kokapstrādes kompleksa būvniecību Krievijā.

Viens no faktoriem, kādēļ koksnes pārstrādes apjomi Krievijā varētu palielināties, ir pieaugošais pieprasījums no Āzijas valstīm, galvenokārt no Ķīnas, Japānas un Korejas. Jau vairākas Tālo Austrumu kompānijas informējušas par nodomu uzcelt koksnes pārstrādes rūpnīcas Krievijā zāģmateriālu eksportam uz Japānu un Koreju.

Lasīt vairāk: www.gudok.ru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *