Latvijā trūkst vienotas koncepcijas par valsts enerģētisko nākotni

Vairākumā Eiropas valstu atjaunojamo energoresursu (AER) būtība ir veicināt energoefektīvu ražošanu, nevis pelnīt, pārdodot saražoto enerģiju valstij. Savukārt Latvijā AER kļuvuši par šaura uzņēmēju loka peļņas avotu, un monopolu lobiji apgalvo, ka tieši AER sadārdzina elektroenerģijas gala tarifu, ko varētu kompensēt efektivitātes palielināšana.

Līdzšinējā AER kvotu sistēma, kā atzinuši daudzi enerģētikas nozares dalībnieki,  nav attaisnojusies. Sistēma ir deformējusies un kļuvusi par politisku instrumentu, ar kuru vajadzīgajiem cilvēkiem tiek piešķirtas kvotas, kas deformē atjaunojamo energoresursu ideju.

Š.g. 16. martā Ministru kabinets akceptējis noteikumu projektu, kas paredz, ka turpmāk obligātā iepirkuma tiesību piešķiršana biomasas, biogāzes, saules un vēja elektrostacijām (izņemot mazās HES) notiks konkursa kārtībā vienu reizi gadā, izvērtējot iesniegto iesniegumu atbilstību administratīvajiem un kvalitatīvajiem vērtēšanas kritērijiem. Tātad kvotu nebūs, bet limiti zaļajam iepirkumam paliks. Jaunā kārtība arī nekādā veidā neietekmēs tarifus.

Arī Vācijas federālā atjaunojamo energoresursu apvienība (BEE) kategoriski noliedz, ka pastiprināta atjaunojamo energoresursu attīstība būtu iemesls elektrības cenu pieaugumam.

Vienmēr, kad atjaunojamo energoresursu līmenis elektroenerģijas patēriņā bijis īpaši augsts, Leipcigas EEX elektrības cenas kritušās. Turklāt Vācijas elektroenerģijas sektorā atjaunojamie energoresursi palīdzējuši ietaupīt 71 miljonus tonnu CO2 un tādējādi arī papildu izmaksas uz klimata un vides piesārņošanas rēķina aptuveni piecu miljardu eiro apmērā.

Vācijā pašlaik atjaunojamie energoresursi dod darbu 300 tūkstošiem cilvēku, lai arī atjaunojamo energoresursu īpatsvars 2009. gadā tur elektroenerģijas ražošanā sasniedzis tikai 16%. No tiem visvairāk cilvēku darbu nodrošina biomasa – 95,8 tūkstošiem.  Prognozēts, ka 2020.gadā atjaunojamie energoresursi Vācijā varētu dot darbu jau pusmiljonam iedzīvotāju.

Likumi Latvijā jāsakārto tā, lai galvenā uzmanība būtu pievērsta enerģijas gala lietotāju interesēm un vienlaikus palīdzētu enerģētikas sektorā strādājošajiem attīstīties. Un 40% atjaunojamo energoresursu mērķi 2020.gadā sasniegt nebūs iespējams, ja vienlaikus netiks domāts par racionālu enerģijas lietošanu un enerģijas gala lietotāja energoefektivitātes paaugstināšanu.

 

Avots: „Dienas bizness” (Lietišķā Diena Nr.155/2010)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *