Galvenais 2009.gadā konstatētais koku atmiršanas iemesls – vējgāzes

Pirmā līmeņa meža monitorings tiek veikts visā Eiropā. Novērojumi nodrošina ikgadēju informāciju par koku veselības stāvokli – vainagu defoliāciju un dehromāciju, koku abiotiskiem un biotiskiem bojājumiem, kā arī dod iespēju pētīt sakarības starp stresa faktoriem un meža veselības stāvokli.

Latvijā 2009. gadā meža monitoringa ietvaros, lauku darbu sezonā tika apsekoti un koku vainagu stāvoklis novērtēts 340 parauglaukumos. Kopumā parauglaukumos novērtēti 8036 koki, no kuriem skuju koki sastāda 72,3% un lapu koki 27,7%.

Saskaņā ar Valsts meža dienesta apkopoto informāciju, dabiskais koku atmirums pērn bijis 1,3% (no 2001. līdz 2009.g.: 0,6-1,5%). Pēdējo divu gadu laikā nedaudz pieaugusi lapu koku atmiršana. 2008. gadā palielinājās egļu atmirums egļu astoņzobu mizgrauža intensīvas darbības rezultātā, taču 2009. gadā šis kaitējums ir samazinājies vairāk kā uz pusi.

Kā galvenie koku atmiršanas iemesli 2009. gadā konstatēti: vējgāzes/vējlauzes (26%), kaitēkļi (19%), pārmitri augšanas apstākļi (11%). Samērā lielā daļā gadījumu (14%) koks nokaltis bez acīmredzama iemesla. Bojāto koku īpatsvars pērn skuju kokiem bija nedaudz mazāks kā lapu kokiem – attiecīgi 15,1 % un 18,8 %.

Tāpat kā iepriekšējos gados vislielāko īpatsvaru no visiem uzskaitītajiem bojājumiem sastāda kaitēkļu izraisītie bojājumi – 30,1 % no bojātajiem kokiem jeb 4,6 % no visiem novērtētajiem kokiem; cilvēka darbības izraisītie bojājumi – attiecīgi 13,3 % un 2,1 %. Abiotisko faktoru izraisīti bojājumi bija attiecīgi 12,1 % un 1,9 %, sēņu bojājumi – 10,8 % un 1,7 %. Samērā lielu daļu – 12,5 % un 1,9 %, sastāda bojājumi, kuru iemesls nav noteikts. Pārējie bojājumu veidi – dzīvnieku bojājumi, koku konkurence, uguns u.c., nepārsniedz 10 % robežu no bojātajiem kokiem jeb 1,2 % robežu no visiem kokiem.

 

Lasīt vairāk: www.vmd.gov.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *