Kā ir sākt strādāt mežā par operatoru Latvijā (pieredzes stāsts)? (1)

Latvijā nav daudz meža mašīnu operatori ar lielu darba pieredzi un viens no tādiem ir meža mašīnu operatoru praktisko apmācību instruktors Egīls Sausserdis, kuram ir 14 gadu darba pieredze mežizstrādē.

 

Egīls Sausserdis stāsta: „Pirms sāku strādāt kā forvardera operators, mana darba pieredze bija saistīta ar lauksaimniecības tehniku, traktoru JUMZ iekrāvēju un motorzāģi (2 gadi). Jau tad bija liela interese par tā laika moderno meža tehniku un bieži noskatījos, nodomāju, kas tiem nekaiš, strādāt siltā kabīnē ziemā un vēsumā vasarā (tas gan vairāk attiecas uz jauno meža tehniku). Tāpēc sāku meklēt iespēju strādāt mežā kā forvardera operators un to arī atradu – darbu uz forvarderu Valmet 872K. Šīs tehnikas īpašnieks atļāva man strādāt uz tā tikai tad, kad būšu nostrādājis aptuveni 12 stundas un uzņēmumā esošais operators atzinīgi novērtējis mani kā labu darbinieku šim darbam. Jāpiezīmē, ka uz šo darbu pretendēja apmēram 10 kandidāti, taču izvēlējās tieši mani. Un tad sākās pats grūtākais – darbs mežā uz jaunās tehnikas bez nekādas sapratnes par meža tehniku, par pievešanas tehnoloģiju un dažādiem darba paņēmieniem. Jau pirmajā darba maiņā atgadījās liksta – Valmet forvarders iestiga slapjajā meža augsnē. Tolaik, lai dabūtu tehniku laukā no slapjās meža augsnes, tas paprasīja visu nakti. Taču tagad, kad uzkrāta darba pieredze vairāku gadu garumā, tam būtu nepieciešama kāda stunda. Pie tam turpmākajā darbā vecāko operatoru padomi nebija dāsni un īpaši noderīgi, tādēļ daudz kas bija jāapgūst pašmācību ceļā. Taču vēlāk nācās mainīt dzīvesvietu un meklēt jaunu darba vietu, kas būtu tuvāk dzīvesvietai, t.i. Jelgavai. Darbs tika atrasts uzņēmumā „Jelgavas meži” par Valmet 840 operatoru un tehnikas apguve sākas no gala, t.sk. pieredzējušo darbinieku ieteikumu un padomu uzklausīšana, jo meža tehnika bija cita un modernāka. Ar laiku uzņēmumā tika iegādāts jauns forvarders Timberjack 1010c un tad man bija iespēja apmeklēt pirmos ar mežizstrādes tehniku saistītos kursus, ko organizēja uzņēmums „MTC”. Diemžēl šie kursi sniedza tikai vispārēju priekšstatu par un ap tehnikas uzbūvi, bet neko par to, kā labāk un izdevīgāk izmantot šo meža tehniku. Kārtējo reizi nācās visu apgūt pašmācību ceļā. Tad nāca pārmaiņu laiks, kad daļu uzņēmumu ar tā darbiniekiem un tehniku pārņēma Latvijas – Somijas kopuzņēmums „Silva”. Kā rezultātā bija iespēja apmeklēt cita uzņēmuma „Kursu Bāze” organizētos kursus, pēc kuriem varēja iegūt apliecību ar kvalifikāciju „Meža mašīnu vadītājs”. Taču sekoja kārtējā vilšanās, jo šajos kursos mācīja novecojušu traktora uzbūvi un kloķa klaņa mehānismu, ko varēja salīdzināt līmeni, ko iegūst lauksaimniecības arodvidusskolā. Spēcīgu atbalstu meža tehnikas apguvē palīdzēja toreizējā darba vietā strādājošais mehāniķis Māris Neicinieks, kurš bija ļoti zinošs un pieredzes bagāts darbā ar mežizstrādes tehniku, un viņš arī padalījās ar informāciju par to, ko un kā darīt labāk, lai sasniegtu augstāku darba ražīgumu. Daļu viņa stāstītā pats trīs gadu laikā jau biju apguvis un atklājis, taču tas man lika izdarīt būtisku secinājumu, ka līdz šim nebiju strādājis ar pilnu jaudu, maksimālu darba atdevi un produktivitāti. Pēc 5 nostrādātajiem gadiem uzņēmumā „Silva” bija pienācis laiks iet tālāk un apgūt jaunas prasmes un zināšanas, kā saka tautā „Pienācis laiks, lai kāptu augstāk!“. Bija doma un vēlēšanās pamēģināt strādāt ar harvesteru. Jāpiezīmē, ka harvestera operatora prasmes apgūšana operatoram ir karjeras augstākā virsotne. Tajā laikā man ļoti paveicās ar jauna darba vietas atrašanu, jo ar bijuša kolēģa ieteikumu tiku pieņemts darbā „RTK Pluss”. No šīs dienas skata punkta skatoties, varu teikt, ka daudz lielāku ieguvumu būtu devis uzņēmumam, ja tajā laikā man būtu bijusi iespēja trenēties ar harvestera stimulatoru un mācīties kādā harvesteru operatoru skolā. Treniņu rezultātā būtu apguvis pogu izvietojumu un visas kustību kombinācijas tehnikā, un ja to laikā būtu bijis kāds klāt, kurš visu paskaidrotu, kā rīkoties dažādās situācijas, gāžot kokus, un kā tos apstrādāt, pārvietot pa dažādiem reljefiem un apvidiem ar dažādu augsnes nestspēju, jau tad būtu strādājis ar augstu darba ražīgumu. Bet jau ~ 2 gadus strādāju uzņēmumā „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” par forvarderu un harvesteru operatoru instruktoru, kur man ir lieliska iespēja turpināt praktizēt esošās prasmes, kā arī izglītot esošus un jaunus operatorus.

 

Garais ievads bija par to, ka, lai kļūtu par profesionālu meža mašīnu operatoru, būs nepieciešams pielikt daudz pūļu, kas prasīs ne tikai neskaitāmas smagas darba stundas mežā, bet arī izmantot jebkuru iespēju, lai strādātu forvardera un harvestera kabīnē, ikreiz mēģinot un meklējot jaunus darba paņēmienus, lai efektīvāk izmantotu tehniku, samazinātu tās dīkstāves laiku un bojājumus.

 

Vēlos pievērst uzmanību tipiskākajām kļūdām, ko pieļauj operatori pašmācību ceļā, t.i. operators pielāgojas tehnikai, jau pēc pāris nostrādātiem mēnešiem ar tehniku uzskata sevi par profesionālu operatoru, neuzklausa profesionāļu un pieredzējušu operatoru ieteikumus, pārtrauc meklēt dažādus darba paņēmienus, lai celtu savu darba ražīgumu. Runājot par sevi, esmu nostrādājis kopumā jau 14 gadus mežizstrādē un nepārtraukti esmu pilnveidojis savu darbu, lēnām kāpjot par karjeras kāpnēm. Šī ir tikai neliela daļa no manas darba dzīves stāsta un zinu, ka šādi, līdzīgi stāsti ir gana daudz.

 

Galvenā mana stāsta morāle ir tāda, ka valstiskā mērogā būtu nepieciešams mācīt harvesteru un forvarderu operatorus kā profesiju, jo rezultātā ieguvēji būs daudzi, piemēram, valsts, mežizstrādes uzņēmumi un paši operatori kā profesionāls, kvalificēts darbaspēks, kuri brauktu uz mežu strādāt, lai pelnītu naudu, nevis mācīties, lai uzkrātu pieredzi. Šodien mežizstrādē ir vajadzīgi profesionāli, kvalificēti meža mašīnu operatori nevis darbinieki, kuri pašmācību ceļā apgūst šo profesiju daudz ilgākā laika periodā.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *