Kurināmā malka – vēsturiski vissenākais biokurināmais materiāls pasaulē

Neskaitot atjaunojamos energoresursus – vēja, saules un ūdens enerģiju – visekoloģiskākais siltuma enerģijas avots, kā arī viens no mūsdienās mājsaimniecībās vēl joprojām izplatītākajiem kurināmajiem ir malka. Aptuveni 20% visas meža produkcijas ir malka.

Lai malka labi degtu, tai ir jābūt kvalitatīvai un labi izžuvušai. Par labi izžuvušu var uzskatīt tādu malku, kura glabāta labi vēdinātā nojumē no 18 mēnešiem līdz 2 gadiem. Pieļaujamais mitruma daudzums ir 20%.

No Latvijā izplatītākajām koksnēm vislielākā siltumatdeve ir ozolam (koeficients 10.00), salīdzinājumā ar to, osim siltumatdeves koeficients ir 9,60, kļavai – 8,75, bērzam – 8,33, alksnim – 7,10, apsei – 5,00 un liepai – 4,20.

Pēc siltumspējas koku sugas iedalās 3 grupās:

  • augstākā grupa – osis, ozols, kļava, lazda, bērzs un lapegle;
  • vidējā grupa – priede un alksnis;
  • zemākā grupa – egle, apse, papele, kārkls, liepa.

Vienas sugas ietvaros siltumatdeve var mainīties arī atkarībā no koka blīvuma, respektīvi, jo blīvāks koks, jo attiecīgi lielāka siltumatdeve. Salīdzinājumam vidējie blīvuma rādītāji (ar mitrumu 12%): priede – 505 kg/m3, egle – 445 kg/m3, ozols – 690 kg/m3, osis – 680 kg/m3, bērzs – 640 kg/m3, kļava – 690 kg/m3, apse – 495 kg/m3, alksnis – 525 kg/m3.

Vispopulārākā ir bērza malka. Tā deg ar vienmērīgu liesmu, nedzirksteļo un sniedz par 25% vairāk siltuma nekā apses malka un par 15% vairāk nekā priede. Taču bērza malku nav ieteicams ilgi turēt. Savukārt alkšņa malka gan ātri žūst, gan gadiem saglabā savu specifisko smaržu. Tā deg ar lielu karstumu un gandrīz nedūmo.

Apses malku iekurināt ir grūti, tāpēc to pievieno vēlāk. Tomēr apses malka deg pietiekami ilgi, un ilgi turas karstums.

Diezgan izplatīta ir arī priedes malka. Sadegot tā dod lielāku karstumu nekā egles malka, vienīgi jāuzmanās no dzirkstelēm.

Malku mēra steros. Viens sters ir telpas kubikmetrs, kas aizpildīts ar malku. Šajā telpas kubikmetrā ir ne tikai malka, bet zināms daudzums gaisa, kas aizpilda tukšumus starp malkas pagalēm, tāpēc pieņem, ka vidēji vienā sterā ir aptuveni 0,6-0,7 kubikmetri koksnes.

Otra tautā populāra malkas mērvienība ir beramkubs. Tas nozīmē, ka telpas kubikmetrā malka ir nevis kārtīgi sakrauta, bet sabērta.  Vidēji vienā beramkubā ir aptuveni 0,6 steri malkas.

 

Avots:www.malkastirgus.lv

www.malkaplus.lv

www2.la.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *