Koksnes šķeldu tirdzniecības tendences pasaules tirgū 2009.gadā

Koksnes šķeldu tirdzniecības apjomi 2009.gadā ievērojami samazinājās kā Eiropas, tā Āzijas tirgos. Prognozēts, ka līdz 2012.gadam Āzijas tirgū strauji pieaugs lapkoku šķeldas tirdzniecība, savukārt skujkoku šķeldas tirdzniecībā kāpums nav gaidāms.

Japānā pērn tika piedzīvots lielākais šķeldu tirdzniecības apjomu kritums vēsturē, savukārt koksnes granulu tirdzniecības apjomi sasniedza jaunu virsotni. Lapkoku šķeldu imports 2009.gadā Japānā samazinājās par aptuveni 26%. Arī Korejā un Taivānā strauji samazinājās šķeldu imports – par 30% un 41%. Turpretim Turcijā tas pieauga par 50%, bet Ķīnā – gandrīz trīskāršojās, sastādot 2,7 miljonus tonnu sausnas šķeldu, tādējādi šobrīd Ķīna iepērk gandrīz 20% no visa Klusā okeāna reģionā tirdzniecībā esošā apjoma, kļūstot par otro lielāko koksnes šķeldu importētāju pasaules mērogā uzreiz pēc Japānas.

Kopumā Āzijas valstīs pērn lapkoku šķeldu imports samazinājās par 18%, bet skujkoku šķeldu imports – par 36% (tai skaitā Japānā – par 46%).

Lielākās koksnes šķeldu eksportētājvalstis 2009.gadā bija Austrālija, Čīle, ASV, Vjetnama un Dienvidāfrika, kopumā pasaules tirgū realizējot aptuveni 16 miljonus tonnu sausnas šķeldu. Tai skaitā vairums kravu pārvadājumu bija eikalipta koksnes šķeldas piegādes celulozes fabrikām Japānā un Ķīnā. Globālās finanšu krīzes dēļ šķeldu eksports gan dramatiski samazinājās – Austrālijā par 22%, ASV par 25%, bet Dienvidāfrikā par 45%, tomēr 2010.gadā kopumā sagaidāms koksnes resursu, t.sk. šķeldu, tirdzniecības apjomu kāpums, tā kā pasaules ekonomika pakāpeniski stabilizējas, pieprasījums pēc koksnes produktiem atjaunojas un enerģijas ražotāji Eiropas valstīs ieinteresēti apgūt jaunus biomasas resursu avotus.

Atlantijas okeāna reģionā koksnes šķeldu tirdzniecība 2009.gadā samazinājās par 19%.

Eiropas Savienības valstīs lielākā radītā šķeldu tirdzniecības barjera ir fitosanitārie noteikumi, kas nosaka obligātu jebkuru skujkoku šķeldu termisku apstrādi, kas nākusi no Ziemeļamerikas un lapkoku šķeldu apstrādi, kas satur būtisku ozolkoksnes daudzumu. Neskatoties uz to, „BioWood Norwey” (jauna granulu ražotne Norvēģijā) jau 2010.gada beigās plāno sākt biomasas importu no Kanādas un Libērijas. Jaunās koksnes granulu ražotnes plānotā jauda ir 450 000 tonnu gadā, kas nozīmē koksnes biomasas patēriņu aptuveni 800 000 tonnu apjomā.

 

Lasīt vairāk: www.woodbiomass.com

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *