Zaļās enerģijas īpatsvars jāpalielina siltuma ražošanā rūpniecības patēriņam

Eiropas Komisijas izvirzītajos atjaunojamo energoresursu  Rīcības plāna mērķos kā primārā tiek minēta tieši apsilde un dzesēšana, un tikai tad elektroenerģija un transports, tāpēc arī Latvijā, kur siltumenerģija veido 62 – 64% no kopējās energobilances, vajadzētu akcentēt atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanu tieši siltuma, nevis elektroenerģijas ražošanā.

Diemžēl arī pašreiz gatavotajā jaunajā atjaunojamo energoresursu likumprojektā tiek minēts tikai valsts atbalsts „zaļās” elektroenerģijas ražošanai, savukārt siltumenerģija tiek ignorēta.

Tā kā koģenerācijas stacijās primārais ir siltums (60 – 70%) un tikai pēc tam elektroenerģija, to elektrības lietderības koeficients ir tikai trešdaļa vai pat mazāk.

Ja siltumu nav kur likt, kurināmā komponente pārsniedz tarifu un šāds projekts kļūst bezjēdzīgs. Savukārt iespējamā siltumražošanas izmaksu pārnešana uz elektroenerģijas ražošanas izmaksām deformētu attiecīgā produkta gala cenu.

Kā skaidrojis Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis, „centralizētās siltumapgādes sistēmā vēl var atrast vietas, kur fosilos energoresursus būtu iespējams aizstāt ar atjaunojamiem, tomēr daudz lielākas iespējas to izdarīt rūpniecībā, kur ir ievērojams siltuma patēriņš ražošanas procesā”.

Kā labs piemērs tiek minēta kokskaidu plātņu ražotāja SIA „Bolderāja Ltd” iecere uzbūvēt 106 MW katlumāju, kur tiktu izmantoti koksnes atlikumi, tādējādi atsakoties no dabasgāzes koksnes skaidu žāvēšanai.

 

Lasīt vairāk: „Dienas bizness” (Nr.361/2010)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *