Nodarboties ar mežsaimniecību nozīmē darbu cauru gadu un mūža garumā

Kā intervijā laikrakstam „Latvijas avīze” viens no Latvijas lielākajiem meža īpašniekiem Modris Fokerots stāsta, ka apsaimniekojot 5000 ha lielu mežu, darba patēriņš ir ļoti liels, jo nodarbošanās ar mežsaimniecību nozīmē darbu cauru gadu un mūža garumā. Apsaimniekojot ar mežiem jādomā par meliorācijas darbiem, jācīnās ar bebriem un to izraisītajām sekām, jāstāda jauns mežs vecā vietā, jāmeklē vietas, pa kurām kokus izvest līdz ceļam, jākārto atbilstošās administratīvās formalitātes.

Sakarā ar to, ka mežsaimniecības ir komplekss pasākuma kopums, kur viena no aktivitātēm ir stratēģijas izmantošana saistībā ar lauksaimniecības zemju apmežošanu. Fokerots stāsta, ka „Labas lauksaimniecības zemes nevajadzētu aizaudzēt. Es domāju, mums nav pārdomāta un sabalansēta zemes izmantošanas politika ne mežsaimniecības, ne lauku uzturēšanas jomā. Apstādot mazās meža pļaviņas, izcērtot visur krūmus un pamežu, zvēriem pazūd dabiskā drošā dzīves teritorija, viņi vairāk uzturas jaunaudzēs, tur dzīvo un apēd stādījumus. Zinātniekiem par to vajadzētu padomāt un izstrādāt ilgtermiņa valsts politiku zemes izmantošanas jomā”. Lielākajam meža īpašniekam nākas saskarties arī ar problēmām saistībā ar dabas liegumiem meža platībās, kur katrs ierobežojums privātīpašniekam maksā. Piemēram, ir aizliegums veikt cirtes ezeru un upju krastos, it īpaši pie mazajām upītēm, kā rezultātā izveidojušies baltalkšņu džungļi, bebru aizsprosti upes, saules gaisma netiek līdz ūdenim, nenotiek fotosintēze, ļaujot tāpēc pazust zivīm un vēžiem.

Arī M.Fokerots uzskata, ka Latvijā mežu pieaugums ir daudz lielāks nekā to uzrāda statistika, jo pats pagājušajā gadā izcirtu divas reizes vairāk nekā norādīts izsniegtajā ciršanas biļetē.

 

Avots: www.la.lv

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *