Skandināvijas meža īpašnieku kooperācijas pieredze un tās pozitīvie aspekti

Kooperācija Skandināvijā vēsturiski veidojusies galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ. Pastāvot daudzām sīksaimniecībām, to sliktā finansiālā situācija rosināja idejas par apvienošanos kooperatīvos.

Norvēģijā privāto mežu devums koksnes tirgū pārsniedz 90% un tikai 4% ir no valsts mežiem. Valstī ir vairāk nekā 120 000 meža īpašumu, kas lielāki par 2,5 hektāriem. Vidēji vienam īpašniekam pieder 50 ha meža. Kooperācijas sistēmu veido Meža īpašnieku federācija, 8 reģionālie un 340 vietējie kooperatīvi ar 40 000 biedru. Šeit spilgti atainojas kooperatīva loma būt starpniekam – reģionālie kooperatīvi iepērk koksni no biedriem un citiem meža īpašniekiem un pārdod tālāk koksnes pārstrādes uzņēmumiem.

Savukārt Somija ir kooperatīviem visbagātākā valsts pasaulē, rēķinot to kopējo apgrozījumu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) vai kooperatīva dalībnieku daudzumu salīdzinājumā ar kopējo iedzīvotāju skaitu valstī.

Vidējā meža īpašumu platība Somijā ir 31,2 ha.  Meža īpašnieku apvienošanai darbojas 8 reģionālās meža īpašnieku apvienības, kurās pakārtoti ietilpst ap 320 000 meža īpašumu, kas ir 72% no visu Somijas privāto meža īpašumu skaita.

Līdztekus meža īpašnieku apvienībām (caur kurām  koksnes tirdzniecības apjoms  Somijā veido 40%) pastāv arī meža īpašnieku kooperatīvi. Lielākais no tiem ir “Metsaliitto”.

Meža īpašnieku kooperācija ir viens no priekšnosacījumiem, lai koksnes pārstrādes uzņēmumiem nodrošinātu stabilas, prognozējamas kokmateriālu piegādes no privāto mežu sektora. Ražotājs ir gatavs maksāt par koksni vairāk tam, kurš spēj nodrošināt pietiekami nopietnus koksnes apjomus. Rezultātā ieguvēji ir gan meža īpašnieki, gan ražotāji, gan valsts kopumā, tādējādi veicinot ne tikai atsevišķu interešu grupu, bet visas sabiedrības labklājību.

 

Avots: www.mkpc.llkc.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *