Vietējā enerģētikā nepieciešams stimulēt arī kūdras izmantošanu

Atjaunojamo energoresursu likumā kūdra nav iekļauta, jo Eiropas Savienība (ES) šo dabas resursu pieskaita pie fosiliem energoresursiem. Arī Latvijas likumdošana kūdras izmantošanai enerģētikā šobrīd neparedz atbalstu, tomēr šī nostāja būtu jāmaina, un būtu nepieciešams ES pārliecināt kūdru tomēr pieskaitīt atjaunojamiem energoresursiem.

Tāpat ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieks enerģētikas jautājumos Klāvs Olšteins skaidrojis, ka Latvijai kūdras ieguvē ir ļoti labas iestrādnes, tās ieguve ir rentabla, tāpēc vajadzētu stimulēt tās izmantošanu vietējā enerģētikā.

Likums neaizliedz kurināt kūdru, bet, tā kā atbalsts tiek piešķirts tikai biomasai, Latvijas koģenerācijas staciju īpašnieki neizvēlas no izmaksu viedokļa neizdevīgo kūdru.

Īrijā, turpretī, ar kūdru tiek segti gandrīz 10% no energopatēriņa, Somijā – 6%, Igaunijā – 2%, Zviedrijā un Lietuvā – vismaz katrā pa 1%. Tomēr ES daudzi to ierindo starp videi nedraudzīgiem energoresursiem, jo iegūstot kūdru, atmosfērā nonāk purvu absorbētā CO2, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības CO2 izmešu samazināšanas politiku.

Latvijā kurināmās kūdras ražošanas potenciāls ir liels – purvi aizņem aptuveni 10,7% teritorijas un kopējie kūdras krājumi sasniedz 1,5 miljardus tonnu, no kuriem aptuveni trešdaļa ir kurināmā kūdra. Šobrīd Latvijā ik gadu tiek iegūti ap 0,8 miljoni tonnu šī resursa.

 

Lasīt vairāk: „Dienas bizness” (Nr.147)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *