Vācijas zāģmateriālu tirgū pieprasījums oktobrī neatjaunojās kā tika cerēts

Pēc tam, kad septembra mēnesī Vācijas skujkoku zāģmateriālu tirgū negaidīti samazinājās tirdzniecības aktivitāte, ražotāji prognozēja, ka oktobrī situācija uzlabosies un pieprasījums atkal palielināsies. Tomēr šī cerība nav attaisnojusies. Turklāt papildus spriedzi kopš oktobra vidus radīja kopējā saražotā zāģmateriālu apjoma palielināšanās.

Ražotāji ziņojuši, ka jūtami samazinājies pieprasījums pēc konstrukciju zāģmateriāliem māju būvniecības sektorā. Arī pēc tādiem augstas pievienotās vērtības produktiem kā līmētās brusas un garumā audzētas (FJC) sagataves, pieprasījums kļuvis ļoti svārstīgs.

Turpretī koksnes iepakojuma un koka paliktņu ražošanas sektorā tirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rezultātiem, ir ievērojami  uzlabojusies un turpina pieaugt, tāpēc attiecīgi arī pieprasījums pēc taras sagatavēm ir palielinājies un atsevišķos gadījumos izdevies paaugstināt šo sortimentu cenas.

Šā gada 1.pusgadā Vācijā tika saražoti 10,2 milj.m3 skujkoku zāģmateriālu (+10,9%), tai skaitā 1,7 milj.m3 – ēvelētie skujkoku zāģmateriāli (+6,3%). Lielāko īpatsvaru veidoja egles zāģmateriāli – 6,8 milj.m3 (+10,2%), savukārt priedes zāģmateriāli saražoti 877,9 tūkst.m3 apjomā (+8,1%).

Šīs produkcijas eksporta vērtība 1.pusgada laikā pieauga par 21,5% sastādot 1,48 miljardus eiro.

Pirmo astoņu mēnešu laikā no Vācijas kokzāģētavām tika eksportēti 4,5 milj.m3 skujkoku zāģmateriālu, kas ir par 13% vairāk nekā pērn analogajā laika periodā. Nozīmīgākie eksporta tirgi Francija (0,7 milj.m3), Austrija (0,6 milj.m3) un Nīderlande (0,5 milj.m3), savukārt procentuālā izteiksmē visvairāk eksports pieaudzis uz Ķīnu (par 359% sastādot aptuveni 84,0 tūkst.m3), Austrāliju (par 113% līdz 24,0 tūkst.m3) un Lielbritāniju (par 82% līdz aptuveni 0,3 milj.m3).

 

Avots: EUWID” (No.43)

www.forstpraxis.de

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *