Meža īpašnieki – svarīgi meža nozares dalībnieki (2)

Meža īpašnieki – svarīgi meža nozares dalībnieki

Meža nozarē viena no aktuālajām tēmām vienmēr ir bijusi meža īpašnieki, tādēļ uz interviju aicinājām SIA „Mežu konsultāciju pakalpojumu centrs” (MKPC) vadītāju – Raimondu Bērmani, kurš pietiekami objektīvi var paust viedokli par dažādiem procesiem un notikumiem meža nozarē visu meža īpašnieka vārdā.

Kā Jūs vērtējat MKPC darbību pēdējā gada laikā?

Atskatoties uz mūsu šajā gadā realizēto darbību un izvērtējot, kāds ir pieprasījums no meža īpašnieku puses pēc aktivitātēm un pakalpojumiem, varam secināt, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem mums ir izdevies labāk un mērķtiecīgāk dalīties ar meža īpašniekiem svarīgajā informācijā. Mazajiem un vidējiem meža īpašniekiem ir paredzēti gan informatīvais izdevums „Čiekurs”, gan semināri, apmācības par meža apsaimniekošanas jautājumiem. Liels gandarījums mums ir par arvien pieaugošu interesi no meža īpašnieku puses, un bieži viņi atnāk ar kādu konkrētu jautājumu vai lūgumu pēc ieteikuma. Maksimāli cenšamies informēt meža īpašniekus par pieejamiem Eiropas Savienības (ES) atbalsta pasākumiem, piemēram, pēdējos „Čiekura” numuros, pēc kuru iznākšanas mums zvanīja meža īpašnieki ar konkrētiem jautājumiem par šiem atbalsta pasākumiem. Pozitīvi ir arī tas, ka daļa meža īpašnieki bija izrādījuši interesi par lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanai, pieteikties uz šo ES atbalsta programmu varēja līdz šā gada sākumam, un plānotie darbi jau bija jārealizē šā gada vasaras un rudens mēnešos. Līdz ar to tas bija diezgan saspringts posms, jo daži meža īpašnieki, kuri laicīgi nerezervēja stādus, saskārās ar zināmām problēmām zemju apmežošanā. ES atbalsts, kas paredzēts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmā 2007-2013.gadam un ko administrē Lauku atbalsts dienests (LAD), tik ātri netiek apgūts, jo meža īpašniekiem atbalsta nosacījumi nešķiet pietiekoši pievilcīgi. Piemēram, saskaitot ieguvumus un zaudējumus bieži vien meža īpašnieks izlemj palikt pie pašreizēja stāvokļa, bet tas, protams, ir katra īpašnieka lēmums, pieteikties vai nē uz šiem atbalsta pasākumiem, mēs sniedzam viņiem objektīvu informāciju par šādu iespējamo atbalstu. LAD ir vairāk administrējoša iestāde, kas ir atbildīga par vienotu valsts un ES atbalsta politikas īstenošanu Latvijā, un atbalsti tiek maksāti saskaņā ar MK noteikumiem, tur paredzētajiem kritērijiem un likmēm. Ir idejas, kā šo lauku atbalsta programmu mainīt un uzlabot, bet tas savukārt ir jāsaskaņo ar Eiropas institūcijām, un tas nav vienas dienas jautājums. Pavisam nesen tika veikti MK grozījumi par šiem atbalsta pasākumiem, un ko Latvijas puse varēja mainīt, tas tika izdarīts, bet jāiziet viss garais process, līdz mainīsies kaut kas Eiropas līmenī. Tiek daudz domāts par šo jautājumu, bet 2013. gads vairs nav aiz kalniem, un tā ir otra puse.

Un kā ir ar citiem procesiem, kas ir aktuāli meža nozarē, piemēram, resursu pieejamība?

Pēc pēdējiem datiem par plānoto koksnes ieguvi LVM, var redzēt, ka turpmākajos gados ciršanas apjomi būs mazāki, līdz ar to koksnes pārstrādātāji būs spiesti vairāk meklēt koksnes resursus no privātajiem mežiem. Mēs arī domājam nākamajā gadā realizēt dažas aktivitātes, lai šo sadarbību veicinātu, jo ieguvēji galu rezultātā būtu abās pusēs. Īpaši gribam atbalstīt ideju par meža īpašnieku kooperācijas veidošanās, to mēs plānojam darīt sadarbībā ar Meža īpašnieku biedrību un esošajām reģionālajām meža īpašnieku biedrībām. Šajā gadā bija pirmais pieredzes apmaiņas brauciens uz Skandināvijas valstīs, lai redzētu, kā tur notiek kooperēšanās starp meža īpašniekiem un koksnes pircējiem. Nākamajā gadā esam plānojuši līdzdarboties instrumentu izstrādē, kas ļautu modelēt scenārijus, kā varētu attīstīties šī sadarbība Latvijā, mēģinot izstrādāt optimālāko variantu. Ar savu atbalstu gribam izveidot dažas meža īpašnieku kooperācijas, tādējādi padarot vieglāku komunikāciju starp meža īpašniekiem un koksnes pircējiem. Tāpat mēs centīsimies padarīt meža īpašniekiem vieglāk pieejamu informāciju par meža apsaimniekošanas jautājumiem, piemēram, tas varētu būt kāds nesarežģīts interneta rīks, kurā ievadot īpašuma parametrus, varētu saņemt pretī norādījumus par veicamajiem pasākumiem. Dators, protams, nekad neiedos tiešu modeli, kā rīkoties, bet vismaz tas palīdzēs īpašniekam domāt pareizajā virzienā, piemēram, vai ir vajadzīgs izmantot ES atbalsta instrumentus, par koksnes ieguvi, par meža ekonomiskās vērtības uzlabošanu vai par meža atjaunošanu. Šīs rīks lielākoties būs balstīts uz esošajiem modeļiem, tikai nedaudz atjaunināts, un arī tas būs brīvi pieejams ikvienam meža īpašniekam un citiem interesentiem.

Kā meža īpašnieki reaģēja uz izmaiņām Jūsu darbības formā?

Es domāju, ka meža īpašnieki – mūsu klienti to pat īpaši nepamanīja. Reģionos, kas ir biroju atrašanas vietas, visbiežāk nekas netika mainīts, darbinieki pārsvarā arī palika tie paši, nejutām kādu negatīvu ietekmi no tā. Protams, tas statuss un tas, ko mēs darījām kā Valsts meža dienesta (VMD) struktūrvienība, neatbilda klasiskās valsts varas un pārvaldes principiem, jo mūsu darbība vairāk atbilda komercdarbībai, nevis publiskajam pasūtījumam. Esošos darbības virzienus pārnesām arī uz pašreizējo statusu, kas ir SIA, un šajā brīdī visas lietas, ko mēs darām vai piedāvājam, tiek apmaksātas no pasūtītāja puses, kas ir gan privātie meža īpašnieki, gan arī valsts meža īpašnieki, kā arī saņemam arī ES finansējumu par pasākumiem, kas saistīti ar meža īpašnieku apmācību. Mums ir vairāki finanšu avoti, kas nav saistīti tikai ar pakalpojumiem privātiem meža īpašniekiem, bet arī ar informēšanu, konsultēšanu, tai skaitā arī realizējot aktivitātes skolēnu, jauniešu neformālās izglītības jomā par mežu.

Vai Jūsuprāt meža nozarē ir kāda lieta vai jautājums ar ko būtu jādarbojas daudz aktīvāk nekā šobrīd?

Es domāju, ka pamatā tie jautājumi, kas šobrīd ir sāpīgi, tiek pietiekoši sekmīgi celti ārā un veiksmīgi arī aizstāvēti, piemēram, no Meža īpašnieku biedrības puses. Varbūt mēs kopīgi varētu domāt par to, kā veiksmīgāk meža īpašniekiem sadarboties, jo tomēr puse no visiem Latvijas mežiem pieder privātajiem meža īpašniekiem. Strādājot kopā var efektīvāk pārdot koksni un par to būtu priecīgi arī koksnes pārstrādātāji, jo viņiem nebūtu jāuzrunā vienlaikus simts meža īpašnieki, tajā laikā kad viņiem ir plāns par piegādēm no 1000 ha, nevis no 8 ha. Mēs šajā gadā organizējam pāris informatīvos seminārus par šo tēmu. Meža īpašnieki saka, ka viņi apsver šo ideju, ka vajadzētu ar kaimiņiem sadarboties ciešāk. Bet to nevar sākt jau rītdien, jo tur ir daudz nianses, jāsaprot darbības forma, principi un pārējais, lai nav tā, ka pirmajā brīdī visi ir priecīgi un sadarbojas, bet nākamajā sanāksmē rodas jautājumi, par kuriem nespēj vienoties. No mūsu puses mēģināsim izskaidrot visiem potenciāliem kooperācijas biedriem gan plusus, gan arī mīnusus. Mēs noteikti nebūsim kooperācijas vadība un necentīsimies iesaistīties kooperācijas aktivitātēs. Lēmumi būs viņiem jāpieņem pašiem. Mēs varam būt tikai kā konsultanti.

Vai meža īpašnieki ir gatavi turpināt koksnes ieguvi mežos?

Atceros, bija viena prezentācija par cenu kritumu, kad bija iestājies tāds labo cenu gaidīšanas periods, līdz ar to neviens meža īpašnieks necentās bez īpaša iemesla koksni izstrādāt un pārdot, bet, domāju, šis periods jau ir aiz muguras un ir jūtams cenu kāpums. Koksnes cenas pašreiz ir pietiekami augstā līmeni, tādēļ meža īpašnieki ir ieinteresēti mežus izstrādāt, un ja saglabāsies pašreizējie laika apstākļi, tad būs iespējams izstrādāt grūtāk pieejamās vietas. Meža apsaimniekošanas cikls iet uz priekšu, līdz ar to ir nepieciešamība veikt saimnieciskās darbības mežā, un ja nāk pretī ar salīdzinoši labu cenu, tad meža īpašnieki noteikti to izmanto un pārdod koksni.

Ar kādām problēmām meža īpašnieki vēl saskaras, apsaimniekot mežus vai izstrādājot koksni?

Tā ir infrastruktūra, lai gan šobrīd ir pieejams atbalsta pasākums meža infrastruktūras uzlabošanai, taču man jāsaka, ka lielo investīciju apjoma dēļ šis projekts nav īsti piemērots maziem un pat vidējiem meža īpašniekiem. Te atkal jāuzsver par nepieciešamību meža īpašniekiem kooperēties, jo tad būtu iespēja plānot infrastruktūru plašākā līmenī. Mūsu ikdienas darbība saistās ar meža īpašumiem, kuri nav lielāki par pārdesmit hektāriem. Latvijā vidējā īpašuma platība ir aptuveni 8 hektāri. Ja īpašums tuvojas jau 40-50 hektāriem, tas jau tiek pieskaitīts vidējam meža īpašniekam. Visvairāk MKPC strādā ar privātpersonām, zemnieku saimniecībām un lauku saimniecībām. Uzņēmumiem parasti pieder lielākas meža platības un tiem bieži ir arī savi strādnieki, kuri veic meža apsaimniekošanu un plānošanu. Pārsvarā strādājam ar latviešu meža īpašniekiem, taču ir kompānijas ar ārvalstu kapitālu, kas ir uzpirkušas mežus Latvijā un tie ir mūsu stabilie klienti, ar kuriem mums ir izveidojusies pietiekoši laba sadarbība.

Vēl aktuāla problēma ir bebri, un nereti, saskaroties ar lielo bedru blīvumu, koksne ir grūti pieejama. Šobrīd aktuāli ir arī tas, ka meža īpašnieki sāk arvien vairāk domāt par savu jaunaudžu aizsardzību pret meža dzīvniekiem, izmantojot dažādus repelentus, jo, ja to nedara, tad ieaudzētās jaunaudzes ir diezgan stipri apdraudētas.

Kā Jūs vērtējat meža īpašnieku izaugsmi un attīstību?

Noteikti, meža īpašnieki ir kļuvuši kompetentāki, gan pašiem studējot literatūru, gan piedaloties izglītojošos pasākumos, gan arī noteikti balstoties uz savu pieredzi. Ja vienreiz sāpīgi ir uzkāpuši uz grābekļa, tad to labi atceras un cenšas, lai šādas situācijas neatkārtotos. Piemēram, 90. gados daudzi meža īpašnieki cieta no tā, ka kaut kam mēģināja mežu pārdot, sarunāja vienu summu, saņēma pavisam citu summu, vai nocirta to, ko pavisam nevarēja cirst. Tās ir tas lietas, ko meža īpašnieki atceras, un taču tagad ir vērojams progress. No otras puses, šobrīd meža īpašnieki dalās divas grupas:

Pirmā meža īpašnieku grupa ir tāda, kura vēlas uzzināt par iespējām, kā iegūt labumu no meža apsaimniekošanas, viņi grib saprast šo procesu, bet viņi ir un paliek kā meža īpašnieki, kas pērk pakalpojumus no malas saistībā ar meža apsaimniekošanu. Pamatā tie ir meža īpašnieki, kuri dzīvo pilsētās, Rīgā, un savu meža īpašumu apmeklē diezgan reti, t.i. pāris reizes gadā. Viņi ir tie, kuri grib saprast, vai ir vērts pieteikties kādā no ES atbalsta programmām, kāda šobrīd ir situācija saistībā ar koksnes cenām, vai ir izdevīgs laiks tirgot mežu, pārdot koksni, un pa kādām cenām viņi var to izdarīt. Pretēji ir otra meža īpašnieku grupa, kura papildus iepriekšminētām vēlās saprast arī kādā veidā veikt jaunaudžu kopšanu, kā jāveic augoša koka atzarošana, un citas meža apsaimniekošanas nianses, jo nereti viņi paši iet un šos darbus izpilda, tie ir pamatā lauksaimnieki, kuri vasarā – aktīvajā periodā- nodarbojas ar lauksaimniecību, bet ziemā – brīvajā periodā – iet mežā ar tehniku, un veic šos darbus.

Kāda ir ieinteresētība no skolām, no jauniešu puses par Jūsu veiktajām aktivitātēm?

Īstenībā ir tā, ka šis pieprasījums ir pat 4-5 reizes augstāks nekā mēs spējam nodrošināt, jo tas, ko mēs skolām piedāvājam, gan organizējot izbraukumus uz skolām, gan uzņemot skolēnus mūsu apmācības centrā „Pakalnieši”, izraisa lielu ieinteresētību un ļoti labas atsauksmes nāk no skolu skolotājiem. Neformālā izglītība, ko piedāvājam, ir sākot no pirmsskolas un līdz 4. klasei, kur skolēniem stāstam vispārīgo informāciju par mežu. Tālāk skatoties, ir izveidojusies sadarbība ar Ogres Meža tehnikumu, to audzēkņi nāk pie mums praksē, kas ir saistīta ar mežsaimnieciskajām darbībām, meža apsaimniekošanas pakalpojumiem. Mums ir pasākumi, kuros mēs realizējam, sadarbojoties ar Valsts Meža dienestu, gan ar Latvijas valsts mežiem, gan ar citām meža institūcijām, tādā veidā mēs to darbu varam padarīt labāku.

Kādi ir MKPC nākotnes plāni?

Mūsu galvenais darba vērtētājs ir meža īpašnieki un, jo mēs būsim vajadzīgi lielākam lokam meža īpašnieku, jo mēs jutīsimies vairāk gandarīti un ieguvēji būs meža īpašnieki. Pēc mūsu realizētās politikas cenšamies nākt pretī meža īpašniekiem. Ja mēs jūtam, šobrīd meža īpašnieks nav gatavas maksāt par kādiem mūsu pakalpojumiem, tad cenšamies sameklēt citu finansēšanas avotu, lai varētu joprojām sadarboties. Tāpat mēs cenšamies iekļaut dažādus jaunus pakalpojumus savā klāstā, lai mēs spētu piedāvāt pilnu spektru meža apsaimniekošanai. Sadarbībā ar portālu www.cirsma.lv sākām piedāvāt cirsmu izsoles privātajos mežos, nodrošinot gan sertificētu augošu koku uzmērīšanu, gan arī attiecīgu līgumu formu izveidošanu, tādējādi meža īpašniekam ir iespēja saņemt augstākus ieņēmumus no sava meža un tajā pašā brīdī koksnes pircējiem un pārstrādātāji var precīzāk apzināt pārdošanā esošās cirsmas, kas ir svarīgs, plānojot savu darbību. Protams, informāciju centīsimies darīt publiskāku, lai būtu ieinteresēti piedalīties vairāk meža īpašnieku un tajā pašā brīdi vairāk pircēju. Cirsma.lv nodrošinās interneta rīku, kas principā ir elektroniskā izsole, savukārt, mēs no savas puses piedāvāsim un informēsim meža īpašniekiem reģionos par šādu iespēju, kā arī palīdzēsim sagatavot šo cirsmu ievietošanai izsolē. Attiecīgi, palīdzēsim meža īpašniekam saprast, cik varētu būt sākumcena, tāpat arī organizēsim pēc meža īpašnieku vēlmes cirsmu apskati dabā potenciālajiem pircējiem, kā arī piedāvāsim cirsmas pirkšanas- pārdošanas līgumu slēgšanu. Valsts iestādes statusā šādus pakalpojumus īsti nebija iespējams attīstīt, taču šobrīd, ja ir izstrādāts šāds instruments, tad esam ieinteresēti šajā sadarbībā, arī pieprasījums no meža īpašniekiem līdz šim ir bijis diezgan regulārs. Jo tajā brīdi, kad ir skaidrs, ko var cirst un kāds ir šīs apjoms, tad loģiskais jautājums ir „Kam mēs tagad pārdosim?”.

Tāpat, mūsu darbības prioritāte joprojām ir ES atbalsta apguves veicināšana privātajos mežos, priekšlikumu izstrāde par to, ko vajadzētu mainīt atbalsta nosacījumu saņemšanai meža īpašniekam. Nākamajā gadā un sāksim iesaistīties projektos, kas saistīti ar enerģijas ieguvi no meža produktiem, kur sadarbība būs ne tikai ar meža īpašniekiem, bet arī šķeldas sagatavotājiem, un iepazīsimies ar esošo pieredzi Zviedrijā un Igaunijā šo projektu ietvaros.

Viens komentārs par “Meža īpašnieki – svarīgi meža nozares dalībnieki (2)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *