Igaunijas kokrūpnieki arī 2011.gadā cer uz tālāku nozares attīstību

Pēdējo pāris gadu laikā notikumi Igaunijas meža un kokapstrādes nozarē risinājušies ļoti līdzīgi kā Latvijā. Kaimiņvalsts Meža un kokapstrādes nozares asociācijas (EMTL) izpilddirektors Otu Otsmanu (Ott Otsmann) atklāj, ka arī Igaunijā kokapstrāde 2008.gadā un 2009.gada pirmajā pusē piedzīvoja ļoti strauju kritumu, un jau 2010.gadā – tikpat strauju eksporta apjoma uzrāvienu par aptuveni 30 – 40%.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā kokapstrādes nozarē visvājākais šobrīd ir mēbeļu ražošanas sektors, bet zāģmateriālu, celulozes, saplākšņa un skaidu plātņu ražošana atgriežas pirmskrīzes līmenī.

Runājot par atšķirībām nozares tirgū, par otru lielāko Igaunijas zāģmateriālu eksporta tirgu pēc Lielbritānijas kļuvis Latvijas ražotājiem daudz mazāk pazīstamais Austrālijas tirgus. Otu Otsmanu skaidrojis, ka jaunu noieta tirgu meklējumos Igaunijas uzņēmējiem ļoti veiksmīga sadarbība tika atrasta ar Austrāliju, kas šobrīd piedzīvo lielu zāģmateriālu deficītu.

Tāpat Igaunijā būtiski palielinājušies koka māju ražošanas apjomi un šobrīd kaimiņvalsts ir ceturtā lielākā koka māju ražotājvalsts Eiropā pēc sektora ieņēmumiem un otra lielākā pēc apjoma.

Runājot par apaļkoksnes resursiem, līdz 2007.gadam ļoti lielu lomu spēlējis imports no Krievijas, kas sasniedzis pat 2,4 miljonus kubikmetru gadā, bet pēc izvedmuitas ieviešanas dramatiski samazinājies līdz 60 000 kubikmetru. Šāds pavērsiens licis intensīvāk izmantot vietējos resursus, tomēr ārkārtīgi zemās privāto meža īpašnieku aktivitātes dēļ, no maksimāli pieļaujamā ciršanas apjoma – 12,6 miljoniem kubikmetru – kopumā valsts un privātajos mežos 2010.gadā tika nocirsti tikai nedaudz vairāk par 7 miljoniem kubikmetru, kādēļ turpmākajā desmitgadē nolemts maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu Igaunijā palielināt līdz 15,8 miljoniem kubikmetru gadā.

 

Lasīt vairāk: žurnāls „Baltijas Koks”/P.Beķeris/, (Nr.2/2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *