Izsoles – efektīvs tirgus cenas noteikšanas mehānisms

Ir daudz runāts, ka meža nozare nespēj produktīvi pastāvēt bez mijiedarbības ar vairākām blakusnozarēm. Dažādu nozaru sinerģija ir ļoti pozitīvs process, jo tas veicina dažādu jaunu ideju radīšanu. Šoreiz latforin.info uzaicināja uz sarunu Janeku Kamerovski, SIA „SilvITa” īpašnieku un rīka „www.cirsmuizsoles.lv” veidotāju, lai iztaujātu par meža nozares un Informācijas tehnoloģiju (IT) esošo un iespējamo sadarbību, kā arī uzzināt vairāk par cirsmu izsoļu rīkiem internetā.

Cik zināms, Jums ir LLU Meža fakultātes izglītība, bet joma, kurā pašlaik specializējaties, ir IT. Kā Jums tas izdevās?

Laikam esmu mežinieks ar datoriķa dvēseli J. Meža fakultātē nonācu dēļ idejas darboties meža nozarē, vairāk tādu romantisku apsvērumu dēļ, nedaudz arī sevis pierādīšanās pēc, jo vidusskolu beidzot man nebija problēmu studēt IT, pirmās programmas jau vidusskolas laikā jau biju uzrakstījis. Bet tā kā interese par IT man palika, tad pēc tam aizgāju uz Valsts Mežierīcības Institūtu, kur apguvu datu bāzes un ĢIS, darbojos arī Pasaules Dabas fonda projektā, tad uzņēmumā „Silva”, kur ieguvu labu pieredzi koksnes plūsmas uzskaites  sistēmās un loģistikas jautājumos. Kā arī gadu strādāju „Foran Baltic”, saskāros ar attālinātām uzmērīšanas tehnoloģijām, aeroskanēšanu, lāzertehnoloģijām un citām augsti tehnoloģiskām lietām. Tad nodibināju savu uzņēmumu SIA „SilvITa”.

Kā radās doma dibināt savu uzņēmumu?

Uzņēmums „SilvITa” ir 3 gadus jauns, bet no otras puses, jau pietiekami vecs, lai vairs nedabūtu vietu biznesa inkubatoros. Tas ir izveidojies tajā brīdī, kad sāku saprast, ka darboties pašam būtu labāk, interesantāk, brīvāk – tas bija viens no svarīgākajiem faktoriem, arī iespēja nopelnīt. Protams, krīzes laiks bija grūts, bet kaut kā mēs to esam pārdzīvojuši. Ja pirms krīzes mums jau bija izstrādāti daži produkti, tad krīzes laikā nācās piestrādāt pie jauniem kontaktiem, jaunām idejām, un mūsu krīzes laika bērns ir projekts cirsmuizsoles.lv. Tā ideja nāca no meža īpašnieku apvienības „Bārbele” (http://www.abmezi.lv/). Pirms vairākiem gadiem bija jau līdzīgs projekts, ar Pasaules Dabas fonda atbalstu. Toreiz bija doma stimulēt meža īpašnieku izglītošanos meža tirdzniecības jautājumos, tas notika samērā neilgi pēc zemes reformas, meža īpašnieki dalījās un mācījās, internets nebija tik attīstīts, tas projekts beidzās un domēns bija brīvs vairākus gadus. Tas viss sakrita ar mūsu tehniskām iespējām to ideju realizēt, kad biju izveidojis savu uzņēmumu. Sākumā strādāju viens, tagad esam trīs cilveki, tāpat tiek pieaicināti cilvēki uz līgumdarbiem. Piedāvājam arī konsultāciju tipa pakalpojumus, jo mūsu uzņēmuma atslēdziņa ir tāda, ka labi saprotamies ar mežiniekiem, jo ar klasisko datoriķi, iespējams, viņiem sarunāties būtu grūti. No vienas puses, mums ir šaura specializācija, bet tajā pašā laikā tas ir arī liels pluss.

Kādi tad ir pārējie „Silvitas” produkti, ar ko tā nodarbojās?

Ir divi galvenie virzieni, viens ir programmatūras izstrāde meža īpašniekiem un meža apsaimniekotājiem, otrs ir programmu veidošana meža izstrādātājiem (koksnes plūsmas uzskaites utt.). Projekts cirsmuizsoles.lv ir viens no un domāts vairāk meža apsaimniekotājiem, tas ir ļoti šaurs, specializēts pakalpojums.

Kāds ir cirsmuizsoles.lv darbības mehānisms, kādi ir virzīšanas principi?

Galvenais princips ir, ka cirsmuizsoles.lv ir tā sauktā trešā neatkarīgā puse cirsmu izsolē. Mums nav ne juridisko, ne kādu citu saistību ne ar meža pirkšanu, ne ar pārdošanu, mēs esam neatkarīgi, un specializējamies tieši uz šo IT pakalpojumu – meža īpašniekiem piedāvāt vietu, kur var pārdot savas cirsmas. Tāpēc sākotnēji par juridiskām lietām, organizatorisko struktūru mūs konsultēja biedrība „Bārbele”. Konsultācijas par cenu jautājumiem mēs atstājām speciālistiem, kas ir kompetenti šajās lietās- meža īpašnieku biedrības, apvienības, Konsultāciju pakalpojumu centri utt. No savas puses mēs rūpējamies par mājaslapas saturu, un „Palīdzības” sadaļā ir atrodami arī dažādi padomi. Konsultējam par visu tehnisko pusi, un pavisam nedaudz par juridisko pusi, katram lietotājam reģistrējoties ir jāizlasa līgums un noteikumi, lai saprastu, kur ir mūsu atbildības robežas.

Ar ko atšķiras cirsmuizsoles.lv no saviem konkurentiem?

Izsoles jau izsenis bijis tāds labs tirgus cenas noteikšanas mehānisms, un arī pašlaik tas tiek aktīvi lietots. Latvijā šis tirgus ir ļoti mazs un specifisks, un īpaši daudz konkurēt nesanāk, drīzāk jāskatās uz sadarbības variantiem, kaut gan neliela konkurence ir tikai veselīga. Cirsmuizsoles.lv atšķiras no citiem izsoļu portāliem ar augstākas pakāpes moderāciju, profesionālo pieeju tai. Gan reģistrācija, gan sludinājumi tiek kontrolēti, cirsmu ievietošanas brīdī mēs pārskatām ievietotos datus, kādā kvalitātē ir iesniegts sludinājums, attiecīgā dokumentācija, lai piedāvājums patiešām būtu profesionāls un kvalitatīvs. Visu laiku sekojam, vai informācija ir nepārprotama, un mēģinām savstarpēji komunicēt un brīdināt. Jo nepilnīga informācija var novest pie pārpratumiem, neprecīziem solījumiem un vēlāk- savstarpējām pretenzijām. Pārējais viss ir līdzīgi kā tradicionāliem izsoļu portāliem – prasība iesniegt pēc darījuma atsauksmi, tas dod reitingu gan pircējam, gan pārdevējam. Liekam arī atzīmi, ja darījums ir beidzies.

Sanāk, ja meža īpašnieks grib ātri pārdot cirsmu, vislabāk būtu reģistrēties vietnē cirsmuizsoles.lv?

Te ir jāpievērš uzmanība vārdam „ātri“. Attiecībā uz IT tehnoloģijām meža nozares cilvēki ir diezgan specifisks tirgus, un tas ir vienkārši skaidrojams, jo viņu darbība pamatā nav gluži pie galda. Meža nozares cilvēkiem ir tāds normāli paaugstinātais konservatīvisms, kas ir loģiski, jo mežā nevar baigi ātri kaut ko sagaidīt, līdz ar to ir jābūt uzmanīgiem ar to „ātrumu“. Kaut arī mēs regulāri izziņojām par jaunu izsoļu sākšanu, tomēr tas nav vienas dienas jautājums. Jo pat ja ir atrasts potenciāls pircējs cirsmai, kas ir iepazinies ar dokumentāciju, tad tam vēl ir jāiepazīstas ar piedāvāto produktu, jo mums ir tāds obligāts punkts līgumā. Tāpēc daudzi varbūt pat netiks līdz vēlmei solīt. Respektīvi, ir zināms laiks, cik būtu jānostāv cirsmas piedāvājumam mājaslapā, lai tam parādītos pietiekams solītgribētaju skaits.

Kāda ir pieredze ar jau notikušām izsolēm?

Pirmā izmēģinājuma izsole tika palaista 2010. gada pavasarī, un jau ir notikušas pie 60 izsolēm. Sludinājuma ievietošana portālā nenozīmē, ka uzreiz dabūsiet savu sapņu cenu. Tāpat ir izsoles, kuras nav notikušas, izsoles, kurām nav solījumu, vai ir solījumi zem tā saucamās „slēptās cenas“. Ir arī citi faktori, piemēram, bijuši gadījumi, kad cilvēks, sajaucot, paņem pavisam citu cenu, kāda būtu piemērojama cirsmai uz celma (piemēram, sortimentam pie ceļa). Ir arī sezonālās svārstības, piemēram, dziļš klusums bija decembrī, bet zinot, kā darbojas nozares tirgus, tas nebija nekāds brīnums, jo daudzi decembrī jau ir savus plānus izpildījuši, bet kad nāca janvāris, viss atkal atdzīvojās.

Drīz būs gads cirsmuizsoles.lv darbībai. Kā Jūs to vērtējat, kāds potenciāls, kāda izaugsme vērojama?

Mums ir varbūt neliels, bet stabils reģistrēto lietotāju pieaugums, jau kādi 150. Nāk arī jauni pārdevēji. Galvenais secinājums ir tāds, ka sistēma strādā. Par cik tas ir krīzes laika bērns, no mūsu puses tā bija investīcija ar darbu, jo neveidojām to, lai dabūtu milzīgu peļņu, bet projekts strādā, to ir vērts turēt un turpināt.

Kā vērtējat nākotnes perspektīvas šim specifiskam tirgum, cirsmu izsoles?

Tagad jau ir pārliecība, ka tā ir perspektīva lieta un tai ir nākotne, mums ir arī jaunas idejas, kā to uzlabot un kā papildināt. Mēs vēlētos piesaistīt klientus, kuriem pieder lielāki īpašumi, vai kuri apsaimnieko citu īpašumus. Tās būs tā saucamās „slēgtās izsoles“. Jo pēc esošās shēmas īpašniekam cirsma ir jāatdod tam, kurš solīja visaugstāko cenu. Tas varbūt ir svarīgi mazam meža īpašniekam, kurš grib augstāko cenu, bet lielākais meža īpašnieks vēlas potenciālam cirsmu pircējam uzticēties kā sadarbības partnerim. Neteikšu, ka pirmais variants ir sliktāks, bet esam novērojuši tādas tendences. Atšķirībā no klasiskajām izsolēm, kur solītāji neredz citus solītājus, bet redz tikai solījumus, tad šinī variantā neredzēs arī solījumus, toties pārdevējs gan varēs izvēlēties, kam atdot cirsmu, skatoties, kas viņam svarīgs- lielākā cena, vai, piemēram, pieredze, tad jau var komunicēt un vienoties par cenu.

Bet vai tā nav negatīvā tendence, ka mazie koksnes pircēji nevarēs tikt tajā „slēgtajā lokā”?

Uzskatu, ka katrai klientu grupai ir savas vēlmes, katram ir savi partneri un sava vieta. Mūsu izsolēs arī piedalās lieli un zināmi cirsmu pircēji, bet nevar teikt, ka viņi ieņem tajās dominējošo lomu, šad tad pat otrādāk. Šīs klasiskās izsoles neatfiltrē mazākus pircējus nost, tie pat darbojās aktīvāk. Netika veikta tāda skaitliskā analīze, bet pēc subjektīvās pieredzes, tad tieši viņiem vairāk interesē izsoles internetā. Ne vienmēr viss atkarīgs tikai no lieluma, ja tas ir mazais meža pircējs, tas nenozīmē, ka solītspēja viņam maza. Un lielais arī netaisīs baigo intervenci ar to, ka viņam naudas ir vairāk. Protams, dažos gadījumos tas ir iespējams, bet ja viņš to darīs regulāri, nedomāju, ka viņam būs labs bizness.

Ir zināms, ka Jums ir sava veida pieredze meža apsaimniekošanā. Kā Jūs vērtējiet meža apsaimniekošanu Latvijā? Vai tā diskusija, ka pārāk daudz daram mežam pāri, joprojām ir aktuāla? Kāds ir Jūsu viedoklis?

Vienmēr ir cilvēki, kuri vairāk zin par mežsaimniecību un ir cilvēki, kuri zin mazāk. Man sajūta tāda, ka nozares organizācijas varētu vairāk strādāt uz vispārējo publiku, sabiedrību, mācot viņiem saprast, kā notiek meža apsaimniekošana, kāpēc tas mežs vispār ir nozāģēts, jo daudziem joprojām liekas, ka zāģis mežos ir šausmu lieta un meža tur vairs nebūs. Tāpat, kā jūsu vortāls, arī mēs cenšamies informēt, vai paskaidrot sabiedrībai, ka pie mūsu saimniekošanas apstākļiem meža ciršana ir normāla lieta, tā mēs dzīvojam, no tā mēs taisam sev mājokļus un citus produktus. Jautājums ir par veidu un dažādām alternatīvām.

Neesmu daudz nodarbojies ar mežsaimniecību praktiski, bet dažos projektos ir nācies krāmēties ap atbilstošiem skaitļiem, un kaut kāda izpratne par meža audzēšanu man ir. Tas ir mans tīri subjektīvais viedoklis, bet domāju, ka mēs varētu censties izmantot vairāk kādas citas saudzīgākas ciršanas metodes, nekailciršu metodes. Jo kailciršu metode tomēr ir vienkāršāk rēķināma, tur ir mazāk jādomā, nav jādzīvo tik daudz mežam līdzi – vairāk tāda lielražosanas metode. Nekailcirtēm  savādāk – būtu jāiet mežā, jāskatās uz katra atsevišķa koka un jāiztēlojas, kā tas ir audzis, un kā varētu augt. Protams tur no otras puses ir pretī arī izmaksu faktori, tehnoloģijas, traktori, mūsu augsnes, bet ja runājam par resursu pieejamību, man liekas, ka mums jau tas mežs aug labi.

Jūsu vīzija par IT un meža nozarēm, kādā stadijā tā sadarbība atrodas?

Ir izveidojusies sava veida sadarbības barjera, jo IT cilvēkiem bieži vien nav zināšanu meža nozarē, un otrādi. Tas saistīts ar mežinieku dabīgo konservatīvismu, bet tas ir arī akmens IT nozares dārziņā, tā iziet uz atsevišķām tehnoloģijām, risinājumiem, bet IT pielietošana ir šausmīgi plaša. Manā gadījumā spēju izmantot savas zināšanas par mežiem un IT, un joprojām man ir daudz nerealizētu ideju par šo divu nozaru apvienojumu. Meža nozare, it sevišķi meža apsaimniekošana, ir nozare ar ļoti intensīvu datu izmantošanu, ja pavelk līdzi lāzerskanēšanas un citas augstas tehnoloģijas, tad iespējas tur vienkāršī ir baisas, tas ir tikai laika jautājums.

Spiediens no informācijas puses kļūst lielāks, un lai ar to tikt galā, jau tagad mežiniekiem ir jānopūlas ar ciparu un informācijas kārtošanu. Ne tikai mežsaimniecībā, bet arī mežizstrādē IT kļūst aktuālāka, piemēram, koksnes plūsmas uzskaite, komunikāciju tehnoloģijas starp dažādām nozarē iesaistītām personām un pusēm.

Līdz ar to galvenā ziņa mežiniekiem no IT manā personā – no IT nevajadzētu baidīties, mežiniekiem ir jāizglītojas IT lietās, jo tās krietni varētu atvieglot viņu darbu.

Janeks Kamerovskis, dz. 1971. gadā

1978.-1990. -Babītes vidusskola

1990.- 1995. – iegūts bakalaura grāds inženierzinātnēs LLU Meža fakultātē

1995.- 1997. – darbs Latvijas  Valsts Mežierīcības institūtā

1997. – piedalās Pasaules Dabas fonda Valsts mežu projektā, ģis datubāzes uzturēšana

1997.- 2007. – SIA „Silva” (vēlāk „ Metsaliitto Latvia”)

2007.-2008. – SIA „Foran Baltic”

2008.- pašreiz –  SIA „SilvITa”, dibinātājs, īpašnieks.

Viens komentārs par “Izsoles – efektīvs tirgus cenas noteikšanas mehānisms

  • 2011. gada 29. aprīlis at 08:48
    Permalink

    Paskatīsimies, kas notiks pēc kāda laika.

    Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *