Krievijas kokrūpniecības nozarē prognozē tālāku ražošanas apjomu pieaugumu

Tāpat kā citās pasaules lielvalstīs, arī Krievijā 2008./2009.gados bija vērojama ekonomikas lejupslīde. Tā kā Krievijas kokrūpniecības nozare ir orientēta uz eksportu (vairāk kā 30% no saražotās produkcijas tiek eksportēti), ārējos tirgos samazinoties pieprasījumam, daudzu koksnes izstrādājumu ražošanas apjomi 2009.gadā samazinājās par 10 – 40%. Turpretim 2010.gada pirmajā pusē, atjaunojoties kokmateriālu noietam vadošajos eksporta tirgos Eiropā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, Ķīnā un NVS valstīs, mežizstrādes apjoms Krievijā palielinājās par 7,7%, bet koksnes izstrādājumu ražošanas apjoms – par 11,9%.

Kopš Krievijas valdība 2008.gadā ieviesa apaļkoku izvedmuitas nodokli 25% apmērā no vērtības (min.15 EUR/m3), lietkoksnes eksports samazinājās no 51 milj.m3 (2006.gadā) līdz aptuveni 20 milj.m3 2009.gadā un 2010.gadā, kas ir kritums par aptuveni 60%. Tai skaitā lielākie Krievijas apaļkoku importētāji – Somija, Baltijas valstis, Vācija, Dienvidkoreja un Japāna – gandrīz pārtrauca koksnes iepirkumus no Krievijas, iepriekšējos divos gados kopumā importējot tikai pa 5 – 6 milj.m3, kas salīdzinājumā ar 2005.gadā importēto apjomu ir par 80 – 83% mazāk. Savukārt Ķīna ir kļuvusi par vienīgo valsti, kas no Krievijas turpina importēt salīdzinoši daudz koksnes – 2010.gadā aptuveni 14 milj.m3, kas ir par 45% mazāk nekā 2007.gadā. Tomēr neskatoties uz šo kritumu, Ķīna izvirzījusies par lielāko Krievijas apaļkoku importētāju, iegādājoties 70% no Krievijas eksportējamā apaļkoku apjoma. Ņemot vērā šīs valsts ekonomikas izaugsmes tempus un tirgus daļu Krievijas kokmateriālu eksporta struktūrā, sagaidāms, ka arī 2011.gadā mežizstrādes un kokapstrādes apjomi Krievijā turpinās pieaugt.

Krievijas meža nozari 2008./2009.gados negatīvi ietekmēja gan apaļkoku eksporta samazināšanās piecu gadu laikā par 31 milj.m3, gan pasaules finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā samazinājies pieprasījums pēc koksnes izstrādājumiem, tomēr 2010.gadā situācija sāka jūtami uzlaboties – radīti daudzi jauni koksnes tālākapstrādes uzņēmumi; zāģmateriālu cenām Eiropas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstu tirgos atgriežoties pirmskrīzes līmenī, Krievijas kokzāģētavām un plātņu rūpnīcām atkal uzlabojušies rentabilitātes rādītāji, kas attiecīgi stimulējis jaunu investīciju ieplūšanu kokapstrādes sektorā.

Laika posmā no 2007. līdz 2009.gadam saražoto skujkoku zāģmateriālu apjoms Krievijā samazinājās tikai par 16%  – no 20,4 milj.m3 līdz 17,1 milj.m3. Savukārt, uzlabojoties noietam galvenajos eksporta tirgos, zāģmateriālu ražošanas apjomi Krievijā pieauga, 2010.gadā sastādot aptuveni 18 milj.m3 (+6%). Kopš 1998.gada, kad no Krievijas tika eksportēti tikai 5 milj.m3 skujkoku zāģmateriālu, līdz šodienai eksports ir vairāk kā trīskāršojies, 2010.gadā sastādot 16,6 milj.m3 (+11%) jeb 92% no visa valstī saražotā apjoma.

Saplākšņu ražošanas sektorā lielāks kāpums Krievijā bija vērojams laika posmā no 2000. līdz 2007.gadam, kad ražošanas apjomi pieauga no 1,5 milj.m3 līdz 2,8 milj.m3. Pēc tam, kad 2009.gadā sektorā iezīmējās ražošanas apjomu kritums par 25% (līdz 2,1 milj.m3), 2010.gadā bija vērojama tikpat strauja augšupeja, saražoto saplākšņu apjomam sastādot 2,6 milj.m3 (+23%). Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc bērza saplākšņa produktiem eksporta tirgos, sagaidāms, ka 2011.gadā šo produktu ražošanas un eksporta apjomi pārsniegs 2007.gada rādītājus. Tāpat aizvadītajā gadā ievērojami palielinājies arī bērza saplākšņu patēriņš vietējā tirgū (par 45%).

Pēc tam, kad 2009.gadā saražoto kokskaidu plātņu apjoms Krievijā bija samazinājies par 21%, 2010.gadā ražošanas apjomi atkal atgriezās 2008.gada līmenī un 2011.gadā, sagaidāms, sasniegs 6,3 milj.m3.

MDF plātņu ražošanas sektors Krievijā pagaidām ir krietni mazāk attīstīts, tomēr vietējā patēriņa pieaugums par 34% veicinājis ražošanas apjomu palielināšanos līdz aptuveni 1,4 milj.m3, kas šogad varētu pārsniegt arī 1,6 milj.m3.

 

Avots: http://www.woodmarkets.com/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *