Dabas stihijas dēļ Japānā uz laiku slēgtas vairākas celulozes un papīrrūpnīcas

Japānā notikušās dabas stihijas postījumu rezultātā darbu vairākās rūpnīcās pārtraucis arī galvenais kartona iepakojuma ražotājs Japānā – „The Nippon Paper Group”. Divās no pirmajām slēgtajām rūpnīcām kopējā dažāda veida celulozes un papīra ražošanas jauda līdz šim bija ap 3,7 miljoni tonnu gadā. Tas viennozīmīgi atstās zināmu negatīvu ietekmi arī uz šī uzņēmuma īpašnieka – „Australian Paper” darbību, atzīmējis Austrālijas kompānijas Pārdošanas nodaļas un mārketinga direktors Veins Stanistrīts (Wayne Stanistreet), jo samazinoties izejvielu piegādēm, uzņēmumam var rasties sarežģījumi ar pasūtījumu izpildi, kas tiek veikti vairākus mēnešus iepriekš.

„Australian Paper” ir lielākais biroja papīra ražotājs Austrālijā, kas ražo arī augstas kvalitātes iepakojuma papīru, ik gadu tirgū realizējot vairāk nekā 500 000 tonnu gatavās produkcijas gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.

Tāpat dabas stihija nopietni ietekmējusi arī citus celulozes un papīra ražošanas uzņēmumus un vairāku ostu darbību Japānas ziemeļaustrumu piekrastē, kur līdz šim tika piegādātas ražošanas izejvielas no Ziemeļamerikas, Dienvidāfrikas un Austrālijas.

Cunami radīto postījumu dēļ ražošana patlaban pārtraukta arī „Mitsubishi Paper Mill Ltd.” (MPM) uzņēmuma rūpnīcās, kur uzstādītās jaudas gadā ļauj saražot līdz 585 000 tonnu balinātās celulozes, 849 000 tonnu rakstāmpapīra un 59 000 tonnu kartona; kompānijas „Oji Paper Group” celulozes un kartona ražotnē „Nikko” (280 000 tonnu gadā) un „Hokuetsu Kishu Paper” kartona ražotnē „Hitachinaka” (100 000 tonnu gadā).

Tirgus analītiķi ir pārliecināti, ka Japānā notikusī zemestrīce un tās radītās sekas valsts ziemeļaustrumu piekrastē ietekmēs arī Malaizijas kokmateriālu tirgu, tā kā pieprasījums no Japānas pieaugs, veicinot tālāku koksnes sadārdzināšanos un, iespējams, arī intensīvāku tropu mežu izciršanu. Pērn vien līdz novembra beigām Japāna no Saravakas reģiona importēja 1,15 miljonus kubikmetru plātņu aptuveni 400 miljonu eiro vērtībā. Šo kokmateriālu eksporta cena jau gada sākumā paaugstinājās par 13%, sasniedzot aptuveni 500 ASV dolārus par kubikmetru. Sagaidāms, ka pieprasījumam pieaugot, turpinās paaugstināties gan tropu koksnes, gan tropu koksnes izstrādājumu cenas.

 

Avots: www.lesomat.ru

www.scoop.co.nz

www.news.mongabay.com

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *