Mežzinātnes institūta “Silava” loma un devums meža nozares attīstībā

Kādi būs Latvijas meži pēc gadiem piecdesmit, ievērojamā mērā atkarīgs arī no Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniekiem, jo viņu rekomendācijas ņem vērā tie, kas mūsu valstī veido meža apsaimniekošanas politiku.

Runājot par konkrētiem jautājumiem, mežzinātnes institūta “Silava” direktors Dr. silv. Jurģis Jansons atklāj, ka ļoti aktuāla problēma šobrīd ir nīkulīgās egļu audzes. „Latvijā viss ir kārtībā ar priedēm, bērziem, apsēm, alkšņiem, bet ar eglēm ne. Mēs nezinām, kāpēc, tikai nojaušam. Egle dabiski veido dažāda vecuma mežus, tā neaug viena vecuma audzē. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados vienvecuma egļu audzes, kādu dabā nav, tika stādītas milzīgās platībās, to bija viegli izdarīt, egles negrauza meža zvēri, un pirmajos 20 – 40 gados tās bija ārkārtīgi produktīvas. Bet mēs nevaram cerēt tās audzēt līdz astoņdesmit gadu vecumam, tas neizdosies. Šīm audzēm jāpiemēro intensīvs apsaimniekošanas režīms, un četrdesmit gados tās jācērt nost. To vietā jāliek produktīvas, sākotnēji retas jaunaudzes. Ir liela uzdrīkstēšanās atzīt šo fundamentālo mežsaimniecisko kļūdu un radikāli mainīt egļu audzēšanas režīmu.”

Kā zināms, šobrīd zinātnes institūts sācis īstenot meža monitoringa otro ciklu. Uz monitoringa bāzes tiek strādāts pie algoritmiem, ar kuru palīdzību varēs aprakstīt nākotnes mežu, ja tiks cirsts tāds vai cits daudzums un cirsmas atjaunotas ar tādām vai citām koku sugām. Šobrīd zinātnieki ir tuvu tam, lai varētu izrēķināt, kāds mežs būs nākotnē, un varbūt arī būs secinājums, ka jācērt vairāk, kas nebūt nav slikti, ja tā vietā tiek atjaunotas ražīgākas un kvalitatīvākas audzes.

 

Lasīt vairāk:“Latvijas Avīze” (29.03.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *