Jaunā celulozes – papīrfabrikas projekta īstenošanai trūkst politiskā atbalsta

Ideja par to, ka Latvijā būtu nepieciešama jauna celulozes un papīrfabrika, gaisā virmo kopš 90.gadu sākuma. Šis jautājums tika skatīts arī 2010.gada decembrī premjera vadītajā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē, taču nekādi konkrēti lēmumi netika pieņemti.

Nesen izveidotās celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA “Nord Papyrus” (NP) valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs skaidro, ka viens no galvenajiem aspektiem, kāpēc nenoplok ideja par šāda projekta realizāciju Latvijā ir ikgadēji eksportējamais papīrmalkas un celulozes šķeldas apjoms, tāpat rastos arī papildus ienākumi (līdz 100 miljoniem latu) valsts budžetā, ap 1500 jaunu darba vietu (ražošanā un saistītajās nozarēs), kā arī lielāki eksporta ieņēmumi. Turklāt šobrīd celulozes cena pasaules tirgū sasniegusi vienu no augstākajiem punktiem – 800 ASV dolāru par tonnu, ko būtu labi izmantot.

Lai arī saskaņā ar projekta biznesa plānu, celulozes rūpnīcas gada jauda tiek lēsta 600 000 tonnu, ekonomiski rentabla tā varētu būt arī ar jaudu 400 000 tonnu gadā. Tā kā jaunā rūpnīca nebūs vienīgā papīrmalkas patērētāja, jo, kā zināms, gandrīz 1 miljonu kubikmetru papīrmalkas patērē plātņu ražotājs SIA „Bolderaja Ltd.”, tiks izskatītas nepieciešamo koksnes izejvielu importa iespējas no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas, iespējams arī no Krievijas un Baltkrievijas.

Perspektīvā no Latvijas mežu īpašniekiem un koksnes tirgotājiem būs nepieciešami aptuveni 2 – 2,8 miljoni kubikmetru papīrmalkas. Kā uzsvēris Zorgenfreijs, „tas nav nekas neiespējams, jo pērn Latvija eksportēja aptuveni 3 miljonus kubikmetru papīrmalkas”, piebilstot, ka ir gatavs slēgt nodomu protokolus ar mežu īpašniekiem par potenciālajām papīrmalkas piegādēm un izveidot bonusu sistēmu, piemēram, 5 Ls/m3 apmērā. Tāpat būtu nepieciešams arī valsts mežu apsaimniekotāja AS „Latvijas valsts meži” piegādes.

Pērnā gada decembrī ir bijis uzņēmums, kurš bija gatavs kļūt par stratēģisko investoru šādas ieceres realizācijai, taču trūcis pašmāju valdības politiskais atbalsts. Arī bijušais AS „Baltic Pulp” projekta sekretārs Grigorijs Rozentāls projektam īsti netic, jo Latvijā neesot pieredzes līdzīgu lielbudžeta investīciju projektu realizācijā, turklāt nav arī attiecīga līmeņa speciālistu, menedžeru un finanšu resursu. Savukārt viens no lielākajiem privāto mežu īpašniekiem Modris Fokerots, vērtējot iespējamo celulozes un papīrfabrikas izveides ideju, norādījis, ka Latvijā tik vērienīga projekta realizēšana tieši ražošanā būtu tikai apsveicama, jo mežu īpašnieki iegūtu vēl vienu papīrmalkas patērētāju, pieaugtu pārdevēju izvēles iespējas, bet valsts iegūtu jaunas darba vietas un papildu nodokļu ieņēmumus.

 

Avots: „Dienas bizness” (30.03.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *