Jautājums par VMD funkcionālo un strukturālo optimizāciju paliek atklāts

Trešdien, 30.martā, Rīgā notika Latvijas Meža īpašnieku biedrības kopsapulce, kurā tika diskutēts par aktualitātēm meža nozarē, tostarp apspriesti jautājumi par meža platību uzskaiti, zemes lietojuma veidu maiņu, zemes apsekošanu un citām tēmām.

Pēc tam, kad Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks iepazīstināja klātesošos ar problēmām, kas patlaban kavē apsaimniekot privātos mežus vēl efektīvāk, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs katru izteikto vēlmi komentēja no Zemkopības ministrijas skatpunkta, kas ļāva noprast, cik reāli šogad veiksies meža īpašnieku interešu lobēšana valsts pārvaldes institūcijās.

Daudzus ieteikumus Dūklavs komentēja ar “jā”, dažus ar “nē”, bet uz daudziem ierosinājumiem atbildēja ar “jā, bet…”

Priekšlikumu samazināt ciršanas vecumu apsēm ministrs atbalstīja, piebilstot, ka šai koku sugai ciršanas vecumu vajadzētu atcelt vispār. Arī meža īpašnieku ierosinājumu sākt diskusiju par koku caurmēru samazināšanu galvenajā cirtē ministrs vērtēja kā loģisku, ņemot vērā šīs dienas tehnoloģijas un, neesot arī ko slēpt, peļņas vajadzības.

Runājot par dienas aktualitāti – Valsts meža dienesta reorganizāciju – kompromiss par konkrētiem risinājumiem nav ticis panākts un jautājums palicis atklāts. Tagad mežniecībās ik pa brīdim notiekot pusoficiālas sanāksmes un tiek spriests, kā cīnīties pret likvidāciju, jo J. Dūklava rīkojums paredz izstrādāt tādu optimizācijas modeli, kur mežniecību funkcijas tiktu integrētas virsmežniecībās, respektīvi, ministrs ir par to, lai saglabātos virsmežniecības un mežsargi, kuriem tiktu dotas lielākas pilnvaras.

Šobrīd Latvijas mežsaimniecība ir sadalīta 10 virsmežniecībās un 77 mežniecībās. Saskaņā ar plānotajām reorganizācijām, paliks virsmežniecības un pie tām piesaistītas nelielas mobilas mežsargu brigādes.

 

Lasīt vairāk: „Latvijas Avīze” (1.04.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *