Diskutē par situāciju Latvijas biodegvielas tirgū un iespējamo attīstību nākotnē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, uzklausot atbildīgo ministriju un degvielu nozares pārstāvju viedokli par biodegvielu attīstības vīziju Latvijā, ar savu lēmumu pieņemšanu tomēr nesteidzas, tāpēc vēl arvien nav skaidrs, kad tiks paaugstināts obligātā biodegvielas piejaukuma procents, kam līdz 2020.gadam jāsastāda 10% (pašlaik tie ir 5%).

Nav arī skaidrs, kāda ir tā dēvētās otrās paaudzes biodegvielas nākotne Latvijā, jo Biodegvielu likums to Latvijā šobrīd tirgot neatļauj. Lai situāciju mainītu, Saeimas komisijā bija ieradušies četri Neste pārstāvji, ieskaitot Somijas ekspertus, kas dalījās savā pieredzē un izklāstīja Somijā ražotā otrās paaudzes biodīzeļa Next BTL priekšrocības.

Latvijā šobrīd tiek ražota tikai pirmās paaudzes biodegviela, jo investīcijas otrās paaudzes biodegvielas tehnoloģijās ir krietni lielākas. Neste Oil otrās paaudzes biodegvielu ražotnēs Singapūrā, Nīderlandē un Somijā kopumā investējis vairāk nekā vienu miljardu eiro. Uzņēmuma pārstāvji norādījuši, ka arī Latvijas tirgū būtu jārada vienlīdzīgas iespējas tirgot gan pirmās, gan otrās paaudzes biodegvielu, taču investēt šīs biodegvielas ražotnē Latvijā nav gatavi.

Par otrās paaudzes biodegvielas ražošanu, kas atšķirībā no pirmās paaudzes biodegvielas var tikt ražota ne tikai no augu eļļām, bet arī aļģēm un koksnes, interesējas tādi uzņēmumi, kam ir pieejamas ražošanā nepieciešamās izejvielas, un viens no tādiem, kā atzīmējis Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Dins Merirands, esot AS „Latvijas valsts meži”.

Latvijas biodegvielas asociācijas vadītājs Daumants Znatnajs skaidro, ka nākotnē, protams, otrās paaudzes biodegviela tiks izmantota, taču patlaban esot jāizmanto esošās pirmās paaudzes biodegvielas jaudas Latvijā, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz nepieciešamo apjomu un netiek lietderīgi izmantotas, jo pietrūkst apgrozāmo līdzekļu, lai iepirktu izejvielas. Ja šo problēmu atrisinātu, biodegvielu varētu veiksmīgi arī eksportēt, jo pieprasījums esot.

 

Avots: „Dienas bizness” (7.04.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *