Tālāks eiro likmju kāpums varētu ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu

Ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) vakar nolēma palielināt bāzes procentu likmi, kas nosaka Euribor likmju izmaiņas par 0,25 procentu punktiem, līdz 1,25%. Tādējādi eiro bāzes likmi, kas ir bankas galvenais monetārās politikas instruments, ECB palielinājusi pirmo reizi kopš 2008.gada jūlija.

Banku eksperti pieļauj, ka šis bijis vien pirmais solis tālākam likmju kāpumam – ja inflācija eirozonā turpinās pieaugt, netiek izslēgts, ka līdz gada beigām bāzes procentu likme varētu sasniegt 2% un pat 2,25%. Daudzi analītiķi jau vērsuši uzmanību uz negatīvajām sekām, ko izraisīs eiro likmju pieaugums. Ceļot likmes, tiks bremzēta izaugsme, kura jau tā šogad eirozonai kopumā tiek paredzēta samērā neizteiksmīga – aptuveni par 1,5%. Tāpat var pieaugt eiro cena, kas negatīvi ietekmētu eksportējošos uzņēmumus Vācijā un citās lielajās ekonomikās. Augstākas procentu likmes varētu negatīvi ietekmēt arī finanšu aktīvu cenas – pieaugot likmēm, palielināsies investoru pieprasītais investīciju ienesīgums – likme, ar kuru diskontē kompāniju tīro ienākumu, lai novērtētu tās cenu. Pēc eksperta teiktā, tā kā uz procentu likmju kāpumu visvairāk reaģē finanšu un banku sektors, sekas vairāk varētu izjust kompānijas, kurām ir augsts aizņemto līdzekļu īpatsvars pasīvā, kas nozīmē, ka šīm kompānijām būs augstāki procentu izdevumi. Kā skaidrojis Citadele Asset Management valdes loceklis Zigurds Vaikulis, bāzes procentu likmes kāpums par 1% nozīmē vidējam kredītam maksājuma pieaugumu par 10% mēnesī, tāpēc „pārspīlēšana ar likmēm Latvijas novārdzinātajai ekonomikai ir viens no lielākajiem riskiem”. Pašmāju tirgū eiro likmes tālāka paaugstināšana ietekmētu eiro kredītņēmējus, jo kļūs dārgāki maksājumi un attiecīgi samazināsies patēriņam atlicināmie līdzekļi, savukārt eksportētāji tālāku eiro likmju kāpumu sajustu kā lēnāku izaugsmi un mazāku ārējo pieprasījumu tirdzniecības partnervalstīs eirozonā.

Tomēr ne visi eksperti uz šīm izmaiņām raugās tik negatīvi. SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis atzīst, ka kredītresursu sadārdzinājums nepārprotami kavē tautsaimniecības attīstību, tomēr attiecībā uz bāzes procentu likmju celšanu, negatīvais efekts būs ievērojami mazāks nekā šobrīd īstenotā nodokļu sloga paaugstināšana, tāpēc ietekme uz ekonomikas izaugsmes rādītājiem no šīs likmes paaugstinājuma būs relatīvi neliela un būtiska bremzēšanās Latvijas ekonomikai nedraud.

 

Avots:“Dienas bizness” (8.04.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *