Kanāda saredz perspektīvas koksnes granulu eksportā uz Dienvidkoreju

Lai nepieļautu tālāku CO2 koncentrācijas pieaugumu atmosfērā, Koreja uzstādījusi mērķi līdz 2020.gadam samazināt CO2 izmešu apjomu par 30%. Lai to panāktu, Korejas Republikas valdība noteikusi 374 lielākajiem uzņēmumiem valstī samazināt piesārņojošo vielu izmešu daudzumu par 30%. Starp šiem uzņēmumiem ir arī papīra un kokmateriālu ražotāji, kā arī lieli enerģētikas holdingi, kam jau 2011.gada beigās būs jānodod atskaites ziņojumi par sasniegtajiem rezultātiem. Turklāt jau šogad visām ar oglēm darbināmajām elektrostacijām uzdots palielināt ražošanā patērējamo atjaunojamo energoresursu (galvenokārt šķeldu, granulu u.c. biokurināmā) īpatsvaru kā minimums līdz 2%. Paredzēts, ka līdz 2020.gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvaram ik gadu jāpieaug par 0,5% līdz tas termoelektrostacijās sasniegs 10% no kopējā energoresursu patēriņa.

Uz šodienu ogļu patēriņš Dienvidkorejā sastāda 75 miljonus tonnu gadā. Ņemot vērā ekonomiskās izaugsmes tempu, kāds vērojams šai valstī, ogļu patēriņš līdz 2020.gadam Dienvidkorejā pieaugs līdz 100 miljoniem tonnu gadā.

Kanādas Koksnes granulu ražotāju asociācijas (WPAC) izpilddirektors Gordons Murejs (Gordon Murray) prognozē, ka 2012.gadā koksnes granulu patēriņš Korejas Republikā būs aptuveni 1,4 miljoni tonnu, savukārt līdz 2020.gadam biokurināmā patēriņš šai valstī, sagaidāms, pieaugs līdz 9 miljoniem tonnu gadā, kas ir tikai nedaudz mazāk, nekā 2010.gadā tika patērēts visās Eiropas Savienības valstīs kopā. Šāds biokurināmā tirgus attīstības scenārijs Kanādas ražotājiem licis novērtēt Dienvidkoreju kā perspektīvu koksnes granulu noieta tirgu, jo īpaši tāpēc, ka neskatoties uz lielo biokurināmā patēriņu, kurināmo granulu rūpniecība šai valstī ir vāji attīstīta – šobrīd Dienvidkorejā tiek saražoti vien 20 000 tonnu koksnes granulu gadā. Turklāt Korejai, pēc ekspertu domām, ir pārāk mazas resursu iespējas, lai vietējais tirgus spētu nodrošināt biokurināmā patēriņu valstī tādā apjomā, kādu plānots sasniegt tuvāko gadu laikā.

Potenciālie konkurenti Kanādas ražotājiem Dienvidkorejas granulu tirgū kļūs Dienvidaustrumāzija, Jaunzēlande un Austrālija, kas arī intensīvāk sākušas attīstīt kurināmo granulu rūpniecību, turklāt atrodas ģeogrāfiski izdevīgākā pozīcijā. G.Murejs gan neminēja Krieviju, taču jāatzīmē, ka Korejas uzņēmēji nākuši klajā ar paziņojumu par apjomīgu projektu, ko Krievijas austrumos plānots realizēt jau 2011.-2012.gadā – uzbūvēt rūpnīcu ar jaudu līdz 200 000 tonnu koksnes granulu gadā, kas tiktu ražotas patēriņam Korejas termoelektrostacijās. Lai arī konkurence Korejas tirgū, sagaidāms, ar katru gadu saasināsies, granulu ražotājiem Krievijas Tālajos Austrumos un Sibīrijā šis tirgus varētu kļūt par krietni pievilcīgāku nekā Eiropas tirgus.

Šobrīd Kanādā esošajās 34 koksnes granulu rūpnīcās kopējā ražošanas jauda ir 2,6 miljoni tonnu gadā. Tai skaitā 71% no jaudām atrodas Kanādas rietumos – Britu Kolumbijā, kur darbojas 16 granulu rūpnīcas ar vidējo ražošanas jaudu 118 000 tonnu gadā. Visa Kanādā saražotā granulu produkcija galvenokārt tiek eksportēta: aptuveni 1,7 miljoni tonnu granulu ik gadu tiek piegādāti uz Eiropu, 0,9 miljoni tonnu – uz ASV, un 100 000 tonnu – uz Japānu. Savukārt jau tuvākajā nākotnē plānots apgūt arī ātri pieaugošo Dienvidkorejas biokurināmā tirgu – ja koksnes granulu patēriņš šai valstī tiks palielināts par 5% uz ogļu samazinājuma rēķina, ikgadējais pieprasījums pēc granulām Dienvidkorejā sastādīs aptuveni 6 miljonus tonnu.

 

Avots:http://ru3.infobio.ru/analytics/824.html

http://ru3.infobio.ru/analytics/892.html

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *