Aicina novērtēt vietējā tirgū ražoto zāģmateriālu devumu tautsaimniecībai

2010.gadā no Latvijas tika eksportēti 2,13 miljoni kubikmetru zāģmateriālu 276,3 miljonu latu vērtībā, kas ir par 30,4% vairāk nekā gadu iepriekš apjoma izteiksmē un par 56,3% vairāk – vērtības izteiksmē, liecina ZM Meža departamenta provizoriskie dati.

Lai arī sabiedrības vairums dēli jeb zāģmateriālu uzskata par zemas vērtības produktu, Latvijā tas parasti tiek apstrādāts tik tālu, lai jau būtu gatavs iebūvēšanai mājā, savukārt pārējie – starpprodukti – ir pamats koksnes dziļākas pārstrādes produktu ražošanai, tādējādi zāģmateriālu ražošana ļauj vairāk naudas atstāt Latvijā, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Aprēķini liecina, ka 44% no zāģmateriāla cenas iegūst mežu īpašnieks par izaudzēto koku, aptuveni 33% paliek Latvijā algu, dažādu nodokļu, peļņas u.tml. formā, un tikai 23% pamet Latviju, iepērkot iekārtas, degvielu un izmaksājot dividendes ārvalstu īpašniekiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, 2010.gadā no zāģmateriālu kopējā eksporta ieņēmumiem Latvijā palika aptuveni 211 miljoni latu.

Arī IBS Prudentia partneris Juris Eizentāls piekrīt: „Latvija ir mežiem bagāta valsts, tāpēc loģiski, ka ir labi attīstīta zāģmateriālu ražošana. Zāģmateriāli ir gan tieši izmantojami būvniecībā, gan arī izejviela citu produktu – līmēto plātņu, logu brusu, masīvkoka mēbeļu – ražošanai. Tādējādi Latvijā ir lielisks tramplīns tieši zāģmateriālu tālākai pārstrādei.”

Saskaņā ar laikraksta „Dienas bizness” aptaujā iegūtajiem datiem, pieci lielākie zāģētās produkcijas ražotāji Latvijā 2010.gadā bija: SIA „Vika Wood” (ar 281,8 tūkst.m3/+3%); SIA „Gaujas Koks” (202,6 tūkst.m3/+40%); SIA „Kurekss” (181,0 tūkst.m3/+3%); SIA „AKZ” (170,0 tūkst.m3) un AS „Stora Enso Timber” (157,1 tūkst.m3/+18%).

Savukārt trīs lielākie zāģmateriālu eksportētāji no Latvijas pērn bija: SIA „Vika Wood” (244,7 tūkst.m3/-5%); SIA „AKZ” (202,0 tūkst.m3) un SIA „Kurekss” (168,0 tūkst.m3/+5%).

Kopumā no Latvijas pērn visvairāk skujkoku zāģmateriālu eksportēts uz Lielbritāniju – 561,5 tūkst.m3 (+33,4%) 75,6 miljonu latu vērtībā (+69,5%); uz Ēģipti – 224,4 tūkst.m3 (+129,6%) 27,0 miljonu latu vērtībā (+209,2%); uz Vāciju – 164,7 tūkst.m3 (+2,3%) 21,8 miljonu latu vērtībā (+22,2%), Japānu un Nīderlandi. Savukārt lapu koku zāģmateriāli, kas veido 14,3% no kopējā pērn eksportētā zāģmateriālu apjoma un 12,3% no zāģmateriālu eksporta ieņēmumiem, visvairāk izvesti uz Lielbritāniju, Vāciju, Nīderlandi un Beļģiju.

 

Avots: „Dienas bizness” (14.04.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *