Rīgas koka arhitektūra un tās loma pilsētvides sakārtošanā

Rīgas koka arhitektūra tiek atzīta kā viena no lielākajām vērtībām visas Eiropas mērogā, taču tās lomu un patieso vērtību sākuši apzināt pēdējos gados. Ne valdzinošā estētika, ne arī romantiskie stāstiņi, bet pierādījumi, ka koka ēkā var ielikt gan podu, gan vannu, gan high-tech virtuvi, vēsturisko koka apbūvi iecēla jaunā statusā. Atdzīvojās interese par mazāku mērogu zaļajiem iekšpagalmiem, mazliet biedējošām, taču stilīgām šķirbiņām grīdā un individuālu luksusu – koka būda kā statusa simbolu.

Viens no apsveicamākajiem jaunumiem ir Rīgas pilsētas domes Pilsētas attīstības departamenta projekts radīt jaunu koka arhitektūras centru Grīziņkalnā. Būvdarbi sāksies jau šovasar, un tā būs daļa plašāka teritorijas atdzīvināšanas plāna, kurš ietvers vairāku vēsturisko un dārzu un parku sakārtošanu, kas pārvērties par skaistu pastaigu un atpūtas vietu, to skaitā jaunu koka arhitektūras maršrutu. Jaunās iniciatīvas epicentrā būs ēku komplekss Krāsotāju ielā 12, kas ietvers vēsturiskās ēkas atjaunošanu un jaunas koka mājas ar izstāžu zāles funkcijām būvniecību. Taps ne tikai četru vēsturisko strādnieku dzīvoklīšu replikas, bet arī informācijas centrs, kurā koka ēku īpašnieki varēs vērsties ar dažādiem jautājumiem par dzīvošanu koka mājās, to skaitā pavisam konkrētiem padomiem, piemēram, kā noņemt veco krāsu no fasādes. Šādi informatīvie bukleti veiksmīgi darbojas tādās koka arhitektūras valstīs kā Igaunija un Somija.

Rīgā topošie koka arhitektūras projekti:

  • Ķīpsalas koka ēku kolekcija un topošais Žaņa Lipkes memoriāls;
  • Kalnciema ielas kvartāls;
  • koka arhitektūras centrs Krāsotāju ielā 12;
  • Daugavgrīvas ielas gastronomijas centrs pie atjaunotās koka ēkas Z Towers kompleksā;
  • Talaivijas filistru biedrības konventa nams Lāčplēša ielā 28.

 

Avots: Žurnāls „DEKO”, 2011.g.aprīlis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *