Ziemeļamerikas un Krievijas granulu eksportētāju perspektīvas Eiropas tirgū

No kurināmo granulu importa Eiropā visvairāk ir atkarīgas Nīderlande, Beļģija, Dānija un Itālija, kur arī atrodas galveni biokurināmā tirgus monopolisti – energokompānijas, kas patērē koksnes granulas. Tai pašā laikā tādās valstīs kā Vācija un Austrija, pašpatēriņu pilnībā sedz vietējie biokurināmā ražotāji. Runājot par kurināmo granulu importētājvalstīm, Utrehtas Universitātes (Nīderlandes) profesors Ričards Sikkema (Richard Sikkema) tāpat atzīmē arī reģionus, kas tieši otrādi ir atkarīgi no biokurināmā eksporta – ASV, Baltijas valstis un Krievija.

Eiropas tirgū kopējais koksnes granulu imports sastāda ap 4 miljoniem tonnu gadā. Tostarp lielākie apjomi tiek piegādāti no Ziemeļamerikas (2010.gadā – 1,6 miljoni tonnu) – ap 63% no Kanādas un atlikušie 38% – no ASV, kas ir salīdzinoši jauns koksnes granulu tirgotājs, intensīvu šīs produkcijas eksportu uz Eiropu uzsākot tikai pirms 2 – 3 gadiem. Savukārt no Baltijas valstīm un Krievijas biokurināmais ar kravas kuģiem (apjomā 4000 – 6000 tonnas) galvenokārt tiek eksportēts uz Skandināviju.

Eiropā rūpnieciskās kvalitātes kurināmo granulu tirgu kontrolē vairākas lielas energokompānijas, kas arī nosaka tirgus cenu un diktē granulu kvalitātes rādītājus un prasības. Vidējā rūpniecisko koksnes granulu cena ES tirgū svārstās no 110 līdz 140 eiro par tonnu; Ziemeļamerikā – no 80 līdz 110 eiro par tonnu. Savukārt augstākas kvalitātes koksnes granulu cenas Eiropā svārstās no 150 līdz 250 eiro par tonnu.

Eiropieši ar paaugstinātu interesi sākuši seko līdzi arī notikumiem Krievijas granulu tirgū uzreiz pēc tam, kad 2010.gadā Krievijas uzņēmums „Viborgskaya Cellulose” sāka realizēt granulu rūpnīcas projektu ar ražošanas jaudu līdz 1 miljonam tonnu granulu gadā. Ja līdz tam ārvalstnieki uz šīs industrijas attīstības tendencēm Krievijā raudzījās skeptiski, tad šogad Kanādas granulu ražotāju asociācijas vadītājs Gordons Murrejs (Gordon Murrey) arī publiski atzinis, ka Krievija sāk kļūt par galveno Kanādas konkurentu Eiropas koksnes granulu tirgū. Konkrētu statistikas datu par Krievijā saražoto koksnes granulu apjomiem nav, jo šai valstī šī pagaidām  ir jauna biznesa joma, tomēr ir skaidrs, ka 2010.gadā ražošanas apjomi ir pieauguši. Izanalizējot dažādus statistikas avotus, Krievijas informatīvi analītiskais portāls „Infobio.ru” izvērtējis, ka no valsts eksportēto koksnes granulu apjoms varētu būt ap 500 000 tonnu gadā. Tai skaitā Eiropas tirgū pērn tika realizēti aptuveni 400 000 tonnu. Tāpat pieaugošu tendenci uzrāda arī koksnes brikešu eksports, kas 2009.gadā bija nedaudz vairāk kā 300 000 tonnu 7,1 miljonu eiro vērtībā.

Lai arī imports un biokurināmā patēriņš Eiropā pieaug, šīs produkcijas tirdzniecības apjoms pagaidām ir mazāks par tehnoloģiskās šķeldas tirdzniecības apjomiem celulozes – papīrrūpniecībai, ko pēc zinātnieku teiktā, nosaka politiskie atbalsta pasākumi granulu un brikešu patēriņa veicināšanai, kā arī naftas cenas, loģistika un cietā biokurināmā izmantošanas ilgtspējības kritēriji. Tomēr tirgus pieauguma tempi ir stabili – ik gadu aptuveni 15 – 20% apjomā. Piemēram, Lielbritānijā līdz 2012.gadam kurināmo granulu patēriņu plānots palielināt no līdzšinējiem 500 000 tonnu līdz 3,5 miljoniem tonnu. Savukārt Nīderlandē līdz 2012.gadam plānots laist ekspluatācijā virkni biomasas elektrostaciju, palielinot koksnes granulu patēriņu līdz 3 miljoniem tonnu gadā. Tādējādi tiek secināts, ka turpinoties šādiem tempiem, teorētiski līdz 2020.gadam koksnes granulu patēriņš Eiropā varētu sasniegt arī 80 – 135 miljonus tonnu.

 

Avots:http://ru3.infobio.ru/news/978.html

Lasīt vairāk:http://lesvesti.ru/news/capital/427/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *