Plānotās pārmaiņas Valsts meža dienestā skars arī privāto mežu īpašnieku intereses

Valsts meža dienesta (VMD) funkcionālā un strukturālā optimizācijas modeļa meklēšana un ažiotāža ap to likusi kļūt uzmanīgiem arī privāto mežu īpašniekiem. Kā atzinis Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa, jācer, ka optimizācijas modeļa izvēlē attiecībā uz mežniecībām un mežziņu apgaitas lielumiem vērā tiks ņemti tādi faktori kā konkrētās teritorijas mežainums, meža īpašnieku skaits un to aktivitātes, lai optimizācijas rezultātā nenotiek tā, ka meža īpašniekam konkrētais mežzinis būs jāmeklē teju vai ar uguni.  Viņaprāt, ideja par to, ka mežzinis ir labi tehnoloģiski bruņots – visurgājējs auto, kas aprīkots ar bezvadu internetu un datoru, kas jebkurā brīdī var pieslēgties datubāzei un pārbaudīt informāciju gan par konkrētā meža piederību, iepriekš veikto ciršanu, meža atjaunošanu, sanitāro stāvokli, dabas aizsardzības statusu, pārkāpumiem utt., – Latvijas apstākļiem ir zinātniskā fantastika, jo šādas sistēmas ieviešanai nepieciešami vairāki miljoni latu, kuru valstij nav.

Lai arī daudzi meža īpašnieki uzskata, ka vislabākais risinājums būtu mežniecību  – klientu apkalpošanas centru skaitu pielīdzināt pašvaldību skaitam, kā arī rast iespēju visu nepieciešamo nokārtot ar e-pakalpojumu starpniecību, tomēr dažādās versijās VMD klientu apkalpošanas centru skaits tiek minēts starp 30 un 50, kamēr pašvaldību skaits ir 118.

Vides konsultatīvā padome (VKP) vērš uzmanību uz to, ka apvienojot mežsargu un mežziņu uzdevumus, problēmas varot radīt vienam cilvēkam uzticētais plašo pienākumu apjoms, tādējādi paaugstinot korupcijas risku. Turklāt pēdējo gadu laikā VMD jau veicis gan optimizāciju, gan reformas. Kopš 2006.gada virsmežniecību skaits samazināts no 23 līdz 10, bet mežniecību skaits – no 116 līdz 77. Attiecīgi samazinājums vistiešākajā veidā skāris arī mežsargus, kuru skaits kopš 2006.gada samazinājies no 701 līdz 405 jeb par 42%.

Tiek atgādināts, ka VMD ir vienīgā valsts iestāde, kas kontrolē meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvu ievērošanu visos valstī esošajos mežos, kā arī nodrošina dabas aizsardzības prasību ievērošanu meža apsaimniekošanā.

Valsts meža dienestam atvēlētais finansējums 2010.gadā bija 8,8 miljoni latu. Salīdzinājumam: 2009.gadā – 12,9 miljoni latu, bet 2008.gadā – 21,3 miljoni latu.

 

Avots:”Dienas bizness” (28.04.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *