Arī turpmāk rūpniecības attīstībā svarīgāk būs investēt eksportējošajās nozarēs

Šā gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 1,4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Martā pieaugums turpinājies Latvijas rūpniecības lielākajās apakšnozarēs – koksnes izstrādājumu (par 6,9%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, savukārt mēbeļu ražošanā bija vērojams neliels kritums (par 0,6%).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, šogad rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 9,8%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 12,5% (koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana – par 19,4% un mēbeļu ražošanā – par 7,3%). Savukārt, 2011.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, apstrādes rūpniecībā izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 12,8%. Tai skaitā koksnes izstrādājumu ražošanā par 17,6% un mēbeļu ražošanā par 7,7%.

Kopš šā gada sākuma kritusies rūpniecības izlaide vietējam tirgum, ko noteica iekšējā pieprasījuma samazinājums. Līdz ar to kopš pagājušā gada beigām apstrādes rūpniecībā noteicošais virzītājs atkal ir uz eksportu vērstās nozares, un eksportam paredzētais ražošanas apjoms šā gada sākumā jau pārsniedzis pirmskrīzes augstāko līmeni.

Tuvākajos mēnešos ražošanas apjomu straujāks kāpums iespējams vietējā tirgus atkopšanās gadījumā. Piemēram, mēbeļu ražošana joprojām atrodas ļoti zemā līmenī, un straujāka atkopšanās gaidāma vienīgi ar vietējā tirgus pieprasījuma kāpumu. Tomēr gadam kopumā rūpniecības attīstības perspektīvas vērtējamas pozitīvi, jo 2011.gadā Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs sagaidāma būtiska izaugsme, un salīdzinājumā ar pērnā gada rudeni to IKP pieauguma prognozes ir tikai uzlabojušās. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc Latvijas ražojumiem būs, tādēļ svarīgākais rūpniecības attīstībā būs investīcijas uz eksportu orientētās nozarēs.

“SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis gan norāda, ka vairākās nozarēs pēdējā gada laikā lielāku peļņu bez izlaides apjomu palielināšanas ļāvis gūt tieši cenu pieaugums, kas nevar būt ilglaicīga, tāpēc ražotājiem jādomā par savas konkurētspējas saglabāšanu, jaudu palielināšanu un produktivitātes celšanu. Tādējādi ilgtermiņā apstrādes rūpniecības izaugsme būs atkarīga no uzņēmēju spējām palielināt savas produkcijas noietu esošajos tirgos ārvalstīs, kuros vērojams pieprasījuma kāpums, piemēram, Krievijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā.

 

Avots:www.fm.gov.lv

www.csb.gov.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *