Meža infrastruktūras renovācijā LVM šogad ieguldīs virs 20 miljoniem latu

„Ieguldījumi meža infrastruktūrā ir nepieciešami ne tikai, lai nodrošinātu piekļuvi daudziem mežu masīviem, bet arī, lai mežos varētu optimālā laikā paveikt visus apsaimniekošanas darbus – gan stādīšanu, kopšanu un mežizstrādi, gan meža ugunsaizsardzību. Ik gadus pieaugoša nozīme ir tam, lai koksnes piegādes pircējiem notiktu tieši laikā, tad šie kokapstrādes uzņēmumi var laikā izpildīt koksnes gala pircēju pasūtījumus un līdz ar to paaugstināt pievienoto vērtību nozarē. Bez laba ceļu tīkla tas nav iespējams,” skaidro AS “Latvijas Valsts meži” (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Turklāt ieguldījumu nepieciešamību meža ceļos pierāda arī neparasti siltās un mitrās ziemas.

Pagājušā gadsimta 60-tajos gados būvētās meža meliorācijas sistēmas, kas bieži vien meža pieaugumu palielinājušas pat pieckārt, šobrīd ir novecojušas, tāpēc jau piecus gadus LVM investē šo sistēmu sakopšanā un renovācijā. Ekonomiskās krīzes ietekmē gan 2009.gadā tika iesaldēti teju vai visi meža infrastruktūras projekti. Līdz tam LVM stratēģija paredzēja ik gadu uzbūvēt 700 km meža ceļu.

2009.gadā tika uzbūvēti tikai 211 km; 2009.gadā – 376 km (galvenokārt pabeidzot jau iepriekš iesāktos projektus). Savukārt šogad un turpmāk LVM plāno ik gadu uzbūvēt (renovēt) ap 400 km meža ceļu.

Šogad iecerēts renovēt meliorācijas sistēmas 20 000 ha platībā, kas ir lielākais apjoms, kādu uzņēmums jebkad īstenojis (2008.g. – 17 000 ha platībā). „40% no valsts mežiem ir ar notekgrāvjiem – meliorācijas sistēmām, kas šobrīd pēc 40 – 50 gadu funkcionēšanas savas funkcijas praktiski vairs neveic, tādēļ notiek mežu pārpurvošanās,” skaidro R.Strīpnieks. Lai pilnībā izmantotu meža augšanas potenciālu, LVM darbība tiks vērsta tikai uz iepriekš būvēto sistēmu darbības atjaunošanu. Turklāt arī Latvijas normatīvi nosaka zemes īpašnieku pienākumu uzturēt kārtībā meliorācijas sistēmas.

Lai arī kopumā šiem mērķiem, salīdzinot ar iepriekšējos divos gados ieguldīto, šogad ir atvēlēts lielāks finanšu apjoms, tas nav pat puse no tā finansējuma apjoma, kāds tika novirzīts 2008.gadā – 43 miljoni latu.

 

Avots: Laikraksts „Dienas bizness” (06.05.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *