Pieprasījums Āzijā un Somijā sekmē Krievijas kokmateriālu eksporta kāpumu

Neskatoties uz Krievijas valdības stingrāku nostāju attiecībā uz apaļkoku eksportu, lai atbalstītu vietējo kokapstrādes nozari, Krievija  saglabājusi savu līderpozīciju pasaules kokmateriālu tirgū kā lielākais apaļkoku eksportētājs un viens no vadošajiem zāģmateriālu un šķeldas piegādātājiem.

Līdz ar apaļkoku izvedmuitas tarifa ieviešanu 2007.gadā un Krievijas valdības paziņojumu par šī tarifa paaugstināšanu 2009.gadā no 25% līdz 80% no darījumu summas, vairāki Āzijas un Eiropas valstu kokrūpnieki samazināja apaļkoku iepirkumu no Krievijas, apgūstot jaunus koksnes tirgus. Piemēram, Ķīna apaļkoku importu no Krievijas kopš 2007.gada samazināja par 45% (no 25,5 milj.m3 līdz 14 milj.m3 2010.gadā), savukārt tādi nozīmīgi tirdzniecības partneri kā Somija, Baltijas valstis, Vācija, Dienvidkoreja un Japāna apaļkoku importu no Krievijas gandrīz pārtrauca – 2009. un 2010.gadā  kopējais izvedums uz šīm valstīm bija vien 5 – 6 miljoni kubikmetru koksnes. Rezultātā apaļkoku eksports no Krievijas kopš 2006.gada samazinājās no 51 miljona kubikmetru līdz aptuveni 22 miljoniem kubikmetru 2009. un 2010.gadā. Taču šogad šī negatīvā tendence, visticamāk, tiks pārtraukta – 2011.gada pirmo pāris mēnešu laikā no Krievijas tika eksportēts par 40% vairāk apaļkoku nekā iepriekšējā gada sākumā, ziņo „Wood Resources International LLC”. Šāds kāpums panākts galvenokārt pateicoties lielākiem piegādes apjomiem uz Ķīnu, Somiju un Japānu.

Sagaidāms, ka augšupejoša tendence Krievijas apaļkoku eksportā būs vērojama arī nākamajos mēnešos un 2012.gadā. Šādas prognozes īstenošanās ir reāla vēl jo vairāk tāpēc, ka viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai Krievijas varētu pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), ir apaļkoku izvedmuitas tarifu samazināšana. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, kādi būs jaunie tarifi un kad tieši tie stāsies spēkā, taču zināms, ka skujkoku lietkoksnes izvedmuitas tarifi varētu tikt samazināti par 5 – 10%, savukārt lapu koku lietkoksnes tarifi, visticamāk, būs zemāki nekā skujkoku sortimentiem.

Tāpat šogad no Krievijas eksportēts arī lielāks zāģmateriālu apjoms – pirmajos pāris mēnešos – par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo „Wood Resources International LLC”.

Pēdējo divu gadu laikā zāģmateriālu izvedums no Krievijas palielinājās par 18%, 2010.gadā sastādot 17,5 miljonus kubikmetru. Tai skaitā Ķīnas zāģmateriālu tirgū importa īpatsvars no Krievijas jau 2010.gadā pārsniedza 30%. Ņemot vērā prognozes, ka Ķīnas ekonomika arī tuvāko gadu laikā uzrādīs strauju kāpumu (9 – 10% apmērā), kas attiecīgi sekmēs arī pieprasījuma palielināšanos pēc koksnes izstrādājumiem, līdz ar apaļkoku deficīta pieaugumu vietējā tirgū un vairāku valstu valdību noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz koksnes eksportu uz Ķīnu, kokmateriālu eksporta apjomi no Krievijas uz Ķīnu varētu turpināt palielināties.

 

Avots:www.cisionwire.com

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *