Uzsākti pētījumi par Latvijas rūpniecisko koku sugu blīvuma un mitruma rādītājiem

Blīvums un mitrums ir visnozīmīgākie koksnes kvalitāti raksturojošie rādītāji, kas nosaka ne tikai koksnes mehāniskās un fizikālās īpašības, bet arī žāvēšanas procesu pārrēķina koeficientus masas metodes izmantošanai apaļo kokmateriālu un šķeldu uzskaitē. Taču līdz šim Latvijā nav veikti plaši pētījumi, lai noteiktu rūpnieciski nozīmīgo koku sugu blīvuma un mitruma rādītājus un to ietekmējošos faktorus. Tāpēc tiek izmantoti Krievijā vai Eiropas valstīs iegūtie vidējie blīvuma rādītāji, kas savstarpēji atšķiras, un nav skaidrs, kuri no tiem ir atbilstošāki Latvijas apstākļiem.

Valsts pētījumu programmas un ERAF projekta ietvaros 2010.gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē tika uzsākti kompleksi pētījumi par priedes, egles, bērza un apses stumbra koksnes un mizas mitruma un blīvuma izmaiņām, kā arī pārrēķina koeficientiem no masas uz tilpuma vienībām malkai un lietkoksnei.

Pētījuma ietvaros divu gadu laikā katru mēnesi galvenajā un krājas kopšanas cirtē tiks iegūti dati par visu iepriekš minēto faktoru ietekmi. Izmantojot iegūtos rādītājus, tiks risināti ar kokmateriālu tilpuma noteikšanu saistīti uzdevumi.

Apaļo kokmateriālu sagatavošanas, pievešanas un realizēšanas gaitā, kā arī kokmateriālu kustības uzskaitē ir nepieciešams noteikt to tilpumu, ar mērķi optimizēt transporta plūsmu un norēķināties par veikto darbu vai piegādātajiem kokmateriāliem. Pati vienkāršākā un pasaules praksē plaši lietotā tilpuma noteikšanas metode ir masas jeb svēršanas metode.  To var izmantot gan tilpuma noteikšanā, gan novērtējot pārvadājamo kravu lieluma atbilstību spēkā esošajiem svara ierobežojumiem.

Latvijā masas metodi tilpuma noteikšanā daļēji lieto AS „Latvijas Finieris” un SIA „Bolderāja Ltd”. Tā būtu piemērota arī malkas, šķeldu un zāģskaidu iepirkšanā granulu ražošanas uzņēmumā. Piemēram, Somijā šo metodi plaši izmanto celulozes rūpnīcās papīrmalkas un šķeldu kravu uzmērīšanā. Amerikā un Kanādā tā ir galvenā metode visu to kravu tilpuma novērtēšanā, kas nonāk kokapstrādes uzņēmumos.

Pārejai no svara uz tilpuma vienībām katrā valstī parasti lieto oficiāli apstiprinātus pārrēķina koeficientus. Piemēram, Kanādā to nosaka provinces meža dienests. Latvijā kokmateriālu tilpuma un masas attiecība (pārrēķina koeficienti) nebalstās uz vietējiem pētījumiem, bet ir citur iegūtas informācijas vispārinājums.

Tā kā lietkoksnes tilpumu nosaka bez mizas, bet kokmateriālu masu veido koksne kopā ar mizu, piemēroti pārrēķina koeficienti Latvijas apstākļiem nav atrodami. Tāpēc pētījumu virsuzdevums ir iegūt pārrēķina koeficientu pamatvērtības, kas tiek koriģētas atkarībā no mainīgiem papildfaktoriem (mizas noplēsuma pakāpe, uzglabāšanas ilgums, bojājuma veids).

 

Lasīt vairāk: „Baltijas Koks” (Aprīlis, 2011/L.Līpiņš, Z.Sarmulis, M.Millers)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *