Pasīvo māju koncepcija, sasniedzamā energoefektivitāte un tehniskās nianses

Pasīvo māju koncepciju radījuši vācieši Bo Adamsons un Dr. Volfgangs Feists, un tās definīcija īsumā ir šāda: „Pasīvā māja ir ēka, kurā komfortablu iekštelpu klimatu var uzturēt bez aktīvas sildīšanas vai dzesēšanas sistēmas.” Šādās mājās nav tradicionālās apkures sistēmas – siltumu iegūst pārsvarā pasīvā veidā no saules starojuma, mājsaimniecības ierīcēm un pašiem ēkas iemītniekiem.

Latvijā pasīvo māju koncepcija ir zināma jau daudzus gadus, taču pēdējā laikā to piemin īpaši aktīvi. Lielākā daļa būvniecības nozares speciālistu atzīst, ka pasīvo māju būvniecība ir pamatota gan no kvalitātes, gan finanšu, gan, protams, vides saudzēšanas aspekta. Arī sabiedrības interese par pasīvo māju būvniecību aizvien pieaug, bet, tā kā pirmajā brīdī to koncepcija šķiet sarežģīta, jaunie būvētāji un pasūtītāji biežāk dod priekšroku tradicionālajām būvniecības metodēm, kas nesaskan ar ilgtspējīgas attīstības principiem.

Kā zināms divi lielākie izaicinājumi cilvēcei šobrīd ir klimata pārmaiņas un fosilo energoresursu izsīkšana. Šo globālo izaicinājumu kontekstā pasīvo māju būvniecība ir vienīgais saprātīgais risinājums, jo tādējādi enerģijas patēriņš samazinātos par aptuveni 10 reizēm, salīdzinot ar tradicionālo māju. Un, jo mazāk enerģijas patērējam, jo mazāk fosilo resursu tiek izmantots, līdz ar to mazāks ir siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzums – rezultātā iegūstam videi draudzīgu māju, kas nav tik atkarīga no nemitīgi augošajām energoresursu cenām.

Pasaules mērogā pasīvo māju būvniecībai ir liela nozīme, jo tieši būvniecības nozare pašlaik patērē visvairāk resursu – aptuveni 40% no kopējā enerģijas patēriņa pasaulē. Un ne velti daudzās Eiropas valstīs pasīvo māju būvniecība strauji uzņem apgriezienus, piemēram, Austrijā un Vācijā to jau ir tūkstošiem, lai gan pirms 10 gadiem bija tikai dažas pasīvās mājas.

Pasaules pieredze gan rāda, ka pasīvās mājas uzbūvēšana sākotnēji izmaksā par 10-15% vairāk nekā parastas mājas būvniecība, tomēr ekspluatācijas izmaksas rezultātā ir vidēji trīs reizes mazākas. Tādējādi jau projektēšanas stadijā ir iespējams izrēķināt pasīvās mājas atmaksāšanās laiku.

 

Lasīt vairāk:www.videsvēstis.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *