Ķīnā no Eiropas pērn importēts gandrīz par 50% vairāk zāģbaļķu nekā 2007.gadā

Ķīnā, kas nu jau kļuvusi par pasaules otru lielāko ekonomiku, pārspējot Japānu, pēdējo divu gadu laikā no Eiropas strauji palielinājies gan apaļkoku, gan neapstrādātu zāģmateriālu imports. Aizvadītajā gadā Ķīnā no Eiropas tika ievesti aptuveni 1,3 milj.m3 zāģbaļķu 196 miljonu dolāru vērtībā, tādējādi pārsniedzot iepriekš (2007.gadā) sasniegto visu laiku lielāko apjomu – 871,0 tūkst.m3 – īpatsvaram kopējā Ķīnas koksnes importā palielinoties līdz 3,3%. Zāģmateriāli no Eiropas pērn Ķīnā ievesti 648,0 tūkst.m3 apjomā 201,9 miljonu dolāru vērtībā, kas ir 5,3% no kopējās šai valstī ievesto zāģmateriālu vērtības.

No Eiropas valstīm lielākie apaļkoku piegādātāji uz Ķīnu ir Vācija, Francija un Rumānija. Vācija ir arī lielākais skujkoku zāģmateriālu piegādātājs, 2010.gadā uz Ķīnu kopumā eksportējot 121,3 tūkst.m3 zāģmateriālu, kas ir aptuveni sešas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Kā nākamie lielākie zāģmateriālu piegādātāji uz Ķīnu minēta Zviedrija, Somija un Austrija.

Pēdējo divu gadu laikā Ķīnā strauji palielinājies ne tikai kokmateriālu imports, bet arī eksports. Saskaņā ar Ķīnas Muitas statistikas datiem, 2010.gadā uz Eiropu no Ķīnas tika eksportēti 1,5 milj.m3 saplākšņa 880 miljonu dolāru vērtībā (par vid. 417 EUR/m3), kas ir par 45% vairāk nekā 2009.gadā apjoma izteiksmē, un par 43% vairāk – vērtības izteiksmē. Tomēr tas joprojām nav tik daudz, cik no Ķīnas uz Eiropu tika piegādāts 2007.gadā – 2,1 milj.m3 saplākšņa 1 miljarda ASV dolāru vērtībā (par vid. 338 EUR/m3). Turpretī Eiropas tirgus daļa Ķīnas saplākšņa importā pērn samazinājās līdz 20% (no 24% 2007.gadā).

Kopumā no Ķīnas pērn saplākšņa produkcija eksportēta 7,5 milj.m3 apjomā (+34%) 3,4 miljardu dolāru vērtībā (+35%). Joprojām lielākais apjoms tika eksportēts uz ASV – 18%. Savukārt Eiropā lielākais Ķīnas saplākšņa noieta tirgus ir Lielbritānija, uz kurieni pērn eksportēts par 71% vairāk produkcijas apjoma izteiksmē un par 66% – vērtības izteiksmē.

Pēdējo desmit gadu laikā Ķīnā kokrūpniecība attīstījusies ļoti strauji, un jau šobrīd šai Āzijas valstī ir vairāk kā 10 000 koksnes plātņu rūpnīcu ar lielām ražošanas jaudām. Pēc provizoriskiem datiem, 2010.gadā Ķīnā saražots ap 133 milj.m3 dažāda veida plātņu, kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā saražots visā Ziemeļamerikā. Plātņu ražošanu Ķīnā tāpat veicina arī plantāciju mežu ierīkošana – saskaņā ar Ķīnas Meža resursu 2009.gada inventarizācijas datiem, uz 2008.gadu kopējā mežu plantāciju platība Ķīnā bija pieaugusi līdz 61,68 miljoniem hektāru (kopkrāja – 1,96 miljardi m3), kas ir aptuveni 32% no kopējās mežu platības valstī.

 

Avots: www.issuu.com

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *