Pētījums “Latvijas priežu mežu atmirums atšķirīgos meža augšanas apstākļos”

Pieprasījums pēc informācijas par atmirušās koksnes resursiem mežos pasaulē pēdējos divdesmit gados ir pieaudzis gan saistībā ar bioloģiskās daudzveidības novērtēšanu un saglabāšanu mežos, gan ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un piesaistes novērtēšanu, gan ar meža ugunsgrēku riska novērtēšanu. Savukārt Latvijā līdz šim plaši pētījumi par atmirušās koksnes lielumu un struktūru saimnieciski nozīmīgāko koku sugu mežos nav veikti. Un tā kā priede ir viena no saimnieciski nozīmīgākajām un izplatītākajām koku sugām Latvijā, un tai raksturīga plaša ekoloģiskā amplitūda, konkrētā pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas priežu mežu atmiruma lielumu un struktūru atkarībā no augšanas apstākļiem.

Galvenie pētījuma rezultātā gūtie secinājumi:

  • Meža tipu edafiskajām rindām ir būtiska ietekme uz atmiruma apjomu priežu mežos. Nozīmīgas atmirušās koksnes krājas atšķirības priežu audzēs vērojamas starp purvaiņiem un pārējiem augšanas apstākļu tipiem.
  • Palielinoties augsnes auglībai un audžu ražībai priežu mežos, palielinās arī atmirušās koksnes krāja. Vismazākā atmirušās koksnes krāja ir oligotrofajos priežu mežos (viršu kūdrenī, purvājā un silā), bet vislielākā – mezo-eitrofajos mežos (damaksnī, slapjajā damaksnī, šaurlapju bārenī un šaurlapju kūdrenī).

 

Lasīt vairāk:http://llufb.llu.lv/proceedings/n25/4/LLU-raksti-nr25-36-43.pdf

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *