Staltbriežu parādīšanās Latvijā, to īpatnības un medību sezonas sākums

Staltbriežus tautā sauc arī par stalto. Bet to medīšanas mērķis vienmēr bija un paliek – staltbrieža zelta ragi! 19.gs. otrajā pusē baltvācu baroni Latvijas teritorijā sāka audzēt briežus iršu dārzos, pateicoties Gunāram Skribam,  izplatīšanās turpinājās arī 20.gs. beigās.

Tātad staltbriedis – tipisks Eiropas platlapju faunas pārstāvis, ieceļojis tagadējā Latvijas teritorijā pēcledus periodā (pirms 8-9.g.tūkst.). Visplašāk izplatīts bija atlantiskā klimata periodā (pirms 5-6.g.tūkst.). Subatlantiskajā klimatā ar lapu koku areāla sašaurināšanos samazinājās arī staltbriežu skaits, līdz mūsu ēras otrā gadu tūkstoša sākumā aborigēnie staltbrieži no Latvijas teritorijas izzuda pilnībā.

Staltbriežu reaklimatizācija Latvijā saistīta ar briežu aploku jeb t.s. iršu dārzu ierīkošanu atsevišķu muižu mežos, no 17.gs.beigām līdz 20.g.sākumam Kurzemē un Zemgalē īsāku vai ilgāku laiku pastāvēja 13 iršu dārzi, bet 19.gs.beigās no vairākiem aplokiem staltbrieži nokļuva savvaļā, izdzīvoja un sekmīgi vairojās. Pirmā pasaules kara laikā  no  1914.g. līdz 1923.g. aizgāja bojā 80-85% no vietējiem dzīvniekiem.

Kopš reaklimatizācijas sākuma Latvijā staltbriedis bija pakļauts krasām skaita svārstībām abu pasaules karu laikā. Pirms Pirmā pasaules kara Latvijā savvaļā bija reģistrēti 500 īpatņu, bet 1923.g. to bija vairs tikai ap 100. 1940.g. skaits tikai valsts mežos bija sasniedzis 1286 īpatņu, bet pēc Otrā pasaules kara dzīvi bija palikuši tikai apmērām 300 dzīvnieki.

Staltbriedis – liels, uzmanīgs dzīvnieks ar lieliski  attīstītu ožu un dzirdi – labvēlīga vēja apstākļos saož cilvēku vismaz 500 m attālumā. Ejot soļos, noiet 5-6 km stundā un skrienot ātrums līdz 30km/h. Teicami peld. Izvairās no mežaudzēm ar biezu egles, bērza vai alkšņu pamežu un kāršu vecuma audzēm. Kritisks periods ir 60-70 cm dziļa sniega kārta.

Staltbriedis ir viens no lielākajiem dzīvniekiem briežu dzimtā. Tas ir mazāks tikai par alni, sambarbriedi un vapiti. Ārēji tas ir ļoti līdzīgs vapiti, tādēļ tos ilgu laiku uzskatīja par vienu sugu. Staltbriedim ir īsa aste, salīdzinot ar citiem briežu dzimtas dzīvniekiem. Tā pasugas viena no otras atšķiras gan augumā, gan ragu formā. Vismazākā staltbrieža pasuga ir Korsikas staltbriedis (Cervus elaphus corsicanus). Tam ir visīsākās kājas un garākā aste. Arī tā ragi ir vienkārši un samērā īsi. Korsikas staltbrieža tēviņš sver 100 – 110 kg. Savukārt lielākais ir maralbriedis (Cervus elaphus maral), kura tēviņš sver apmēram 250 kg. No Eiropā dzīvojošām pasugām vislielākais ir Karpatu Centrāleiropas staltbriedis (Cervus elaphus hippelaphus). Tēviņi kopumā ir krietni lielāki nekā mātītes. Vidēji staltbrieža tēviņa ķermenis ir 175 – 230 cm garš, un tā svars ir 160 – 240 kg. Mātītes ķemeņa garum sir 160 – 210 cm, svars 120 – 170 kg. Augstums skaustā ir 105 – 120 cm, astes garums 12 – 19 cm.

Staltbrieža apmatojums vasarā ir sarkanbrūns, dažiem indivīdiem uz muguras ir nelieli gaiši lāsumi. Rudeņos daudzu staltbrieža pasugu tēviņiem uzaug kakla krēpes. Visbiezākās un garākās krēpes aug Britu salu Skotijas staltbriedim (Cervus elaphus scoticus) un Norvēģijas staltbriedim (Cervus elaphus atlanticus). Maralbriedim (Cervus elaphus maral) un Spānijas staltbriedim (Cervus elaphus hispanicus), kā arī visu pasugu mātītēm kakla krēpes neaug.

Staltbriedi nav obligāti jānošauj ragu dēļ. Šis dzīvnieks nomet ragus un tā vietā aug jauni, bet par vērtīgākiem tomēr tiek uzskatīti beigta dzīvnieka ragi. Staltbriedis maksimālo ragu lielumu sasniedz 10-13 gadu vecumā, bet dzīvnieka mūža ilgums ir 20-25 gadi.

Staltbriežu buļļi Latvijā medījami no 1.septembra līdz 31.janvārim, staltbriežu teļi (vecums līdz 1 gadam) un govis – no 15.augusta līdz 31.decembrim. Šaut staltbriedi Medību noteikumi atļauj ar medību lodēm! Medību veidi – uz gaidi, ar pieiešanu un dzinējmedības. Govju un teļu medībās postījumu vietās atļauts izmantot mākslīgos gaismas avotus.

 

Avots: Latvijas avīzes „Mednieka gadagrāmata 2011″

http://lv.wikipedia.org/wiki/Staltbriedis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *