Zinātnieki pierādījuši koksnes pozitīvu ietekmi uz stresa mazināšanos

Pēdējā laikā projektējot un būvējot ēkas tiek pievērsta pastiprināta uzmanība veselībai draudzīgākas dzīves telpu veidošanai. Projektēšanas principi, kas balstīti uz veselības veicināšanu paredz, ka dizainā jāietver veselībai nekaitīgas vides radīšanu, balstoties uz zinātniskajiem pierādījumiem. Šobrīd veselībai draudzīgās vides izveidošanas principi vairāk tiek ievēroti skolas un biroju ēkās, kas ir orientēts uz ilgtspējīgu vides attīstību.

Nesenie pētījumi Britu Kolumbijas universitātē Kanādā ir devuši pierādījumus koka virsmu un stresa aktivitāti savstarpējo mijiedarbību antropogēnās vides iedzīvotājiem. Pētījumā laikā tika izdarīts secinājums, ka koka telpās mazina stresu, uzlabo veselību un labvēlīgi ietekmē cilvēku pašsajūtu.

Dabas ietekme uz stresa mazināšanos ir aktīvi pētīta pagājušā gadsimtā pēdējā ceturksnī. Tika pierādīts, ka dabas ietekme uz cilvēku mazina stresu, palielina uzmanības koncentrēšanos, samazina saslimšanas iespējamību un agresivitāti. Šie efekti pozitīvi ietekmē cilvēku veselību un pašsajūtu. Diemžēl, Kanādas iedzīvotāji pavada 88% no sava laika telpās un tikai 6% ārā, bet atlikušie 6% – automobīļos.

Lai uzlabotu savu veselību ar dabas palīdzību ir nepieciešams vai nu pavadīt vairāk laika ārpus telpām, vai arī atrast veidu, kā ienest dabu savā dzīves un darba telpās. Piemēram, to var panākt, izmantojot telpaugus, dabīgo saules gaismu un nodrošinot patīkamos dabas ainavas skatus pa logiem. Ir zinātniski pierādīts, ka katrs no šiem elementiem mazina stresu, uzlabo veselību, palielina darba ražīgumu un koncentrēšanas spējas.

Pagājušās desmitgades laikā vairāki pētnieki ir mēģinājuši izskaidrot cilvēka un koka radniecību. Koka virsmai tiek attiecināmi veselīgi, silti un nomierinoši efekti, tomēr šādu pētījumu rezultāti neizskaidro cilvēka attiecību būtību ar koku, un neatbilst dizaina zinātniskā pamatojuma prasībām. Tādēļ Britu Kolumbijas universitātē tika veikts eksperiments koka un stresa mijiedarbības noteikšanai. Tika izbūvēti biroji ar koka apdari un bez tās, lai varētu izpētīt stresa reakciju iespējamību atkarībā no koka klātbūtnes, eksperimentā tika iesaistīti 119 dalībnieki. Šis skaits ļāva ticēt eksperimenta gaitā gūtajiem rezultātiem.

Pētījumā tika apskatītas stresa radītas fizioloģiskās reakcijas cilvēka ķermenī, tika novērots, ka ādas šūnu vadītspēja, kas ir stresa galvenais rādītājs, bija statistiski zemāka cilvēkiem, kas uzturējās ar koku apstrādātā telpā salīdzinot ar pārējiem. Ādas šūnu vadītspēju kontrolē simpātiskā nervu sistēma, ko bieži dēvē par organisma atbildes reakcija uz izteiktu stresu, balstoties uz „cīņas vai bēgšanas” mehānisma aktivēšanu. Kaut arī šī nervu sistēmas reakcija mūs nekavējoties sagatavo stresam, tā arī nomāc dažas organisma funkcijas, piemēram, šūnu atjaunošanu, gremošanu un uzmanības koncentrēšanos. Šī iemesla dēļ, ar ilgstoša stresa periodiem ir saistīti saaukstēšanās, gremošanas traucējumi, nervozitāte un citi negatīvi veselības faktori.

Pētījumā secināts, ka koksne un koks samazina stresa iespējamību cilvēkiem, kas uzturas koka vai ar koku apstrādātajās telpās. Pētījumā zinātniskais raksturs tiek pamatots ar veselībai draudzīga dizaina pieprasījumu, arvien biežāk tas tiek praktizēts slimnīcās, birojos un skolās. Tomēr rezultāti arī ir būtiski sabiedrībai kopumā, jo mēs visi veicam mājokļu un darba vides apdari un dekorēšanu. Ja mēs nevaram pietiekami ilgi atrasties ārā aukstajās ziemās, mēs varam dot priekšroku koka telpās un to apdarei no koksnes, tādējādi uzlabojot savu veselību.

 

Avots: www.woodworkingcanada.com

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *