Kokapstrādes nozare Lietuvā ir atguvusies un uzrāda pozitīvas attīstības tendences

Kokapstrādes nozare Lietuvā ir atguvusies no ekonomiskās recesijas un atsevišķos produkcijas segmentos pat pārspēj pirmskrīzes rādītājus.

Rezultātā statistikas dati liecina, ka, par spīti krīzes sāpīgajai ietekmei, kokapstrādes nozare Lietuvā ne tikai atguvusies, bet arī uzrāda kvalitatīvus uzlabojumus. Uzņēmumu skaits, kas ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību, palielinās, savukārt nelielu individuālo zāģētavu skaits ir ievērojami sarucis. Šie nelielie uzņēmumi nespēja atļauties modernas tehnoloģijas tehnoloģijas, turklāt to bija pārāk daudz, un to rentabilitāte lielākoties zema. Līdz ar to mazo zāģētavu masveida bankroti nebūt neliecina, ka Lietuvas kokapstrādes nozarē turpinās krīze, kā to dažkārt mēdz atspoguļot prese. Preču pārdošanas dinamika liecina, ka kokapstrādes nozare piedzīvoja krīzes zemāko punktu 2009. gadā. Visos trīs galvenajos nozares sektoros – zāģmateriālu, mēbeļu un papīra ražošanā – apgrozījuma izmaiņas 2007. un 2008. gadā bija nenozīmīgas, attiecīgi 1022 un 1018 miljoni latu. Taču 2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, nozares kopējais apgrozījums kritās par 20%, kam sekoja vēl viens kritums 8,4% apmērā 2010. gada sākumā. Tajā pašā laikā 2010. gadu papīra ražošanas sektors noslēdza ar 38% lielāku pārdošanas apjomu nekā 2008. gadā, zāģmateriālu ražotāji uzrādīja 9,1% pārdošanas apjoma kāpumu, bet mēbeļu pārdošanas apjoms, salīdzinot ar 2008. gadu, krities – par 1,5%. Lietuvas lielāko koksnes produktu ražošanas apjoms pērn gan joprojām atpalika no pirmskrīzes līmeņa. Izņēmums ir tikai gofrētā kartona plātnes.

Tajā pašā laikā pozitīvas izmaiņas 2010. gadā piedzīvojusi Lietuvas kokapstrādes nozares eksporta bilance. Pēdējā gada laikā mēbeļu eksporta apjoms palielinājies par 11% un pārsniedzis pirmskrīzes līmeni. Lielā mērā to ietekmēja uzņēmumi Klaipedos Mediena, Vilniaus Baldai un Sakuona. Kopējā kokrūpniecības nozares eksporta bilancē mēbeļu sektora, tāpat kā papīra produkcijas eksporta īpatsvars ir audzis. Pēdējais palielinājies par 47% un lielāko devumu šai kāpumā nodrošinājuši tādi uzņēmumi kā Grigiškes, Grafobal, PAX Markas un Bigsas. Labus rezultātus uzrādījuši arī palešu, gatavo koka māju un galdniecības izstrādājumu ražotāji. Salīdzinot ar 2009. gadu, arī viņu eksporta apjoms ir audzis. Protams, te gan jāpiezīmē, ka eksporta īpatsvara palielināšanās ir ļoti cieši saistīta ar zemo koksnes produkcijas pieprasījumu Lietuvas vietējā tirgū.

Šobrīd Lietuvas kokapstrādes nozare galvenokārt balstās uz desmit lieliem uzņēmumiem ar gada apgrozījumu virs 100 miljoniem litu (20,28 miljoni latu) un divtik daudz uzņēmumiem ar gada apgrozījumu no 20 līdz 100 miljoniem litu (4,06-20,28 miljoni latu), kas visi veiksmīgi pārdzīvojuši ekonomisko krīzi. Tajā pašā laikā pēdējo pāris gadu laikā vairākas lielas kompānijas, kas iepriekš darbojās sekmīgi, dažādu iemeslu dēļ bija spiestas pārtraukt ražošanu. Biroja mēbeļu ražotājs Narbutas ir Ko, krēslu ražotājs Venta, mēbeļu ražotāji Dilikas, Wood Team Production un Dalios Baldai, kā arī zāģētavas Pajurio Mediena un Ochoco Lumber ir atzītas par bankrotējušām. Virkne citu uzņēmumu savu darbību ir apturējuši pēc pašu iniciatīvas. Par laimi, dažas no bankrotējušajām firmām ir spējušas pārstrukturēties un atsākt ražošanu, piemēram, Narbutas ir Ko, Venta un Dalios Baldai. Pēdējos četros gados lielāko Lietuvas kokapstrādes uzņēmumu tirdzniecības dinamika rāda, ka puse no tiem krīzi nepiedzīvoja vispār vai arī šobrīd jau ir atgriezušies pirmskrīzes līmenī. Turklāt lielo uzņēmumu devums nozares kopējā ražošanas bilancē pēdējo pāris gadu laikā ir audzis. 2007. gadā lielie uzņēmumi saražoja 25,9% no visas koksnes produkcijas, bet 2010. gadā to īpatsvars pieaudzis jau līdz 32,2%. Izvērtējot visu trīs Lietuvas kokapstrādes nozares atzaru – zāģmateriālu, papīra un mēbeļu ražošanas – rādītājus laika periodā no 2008. līdz 2010. gadam, var apgalvot, ka Lietuvas kokrūpniecība kopumā krīzi ir veiksmīgi pārvarējusi. Atsevišķu uzņēmumu zaudējumus ir kompensējusi citu peļņa, un apgalvot, ka visās šobrīd nozarē esošajās problēmās būtu vairojama ekonomiskā situācija, vairs nevar.

 

Avots: žurnāls „Baltijas Koks”, Maijs 2011

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *