Latvijā atjaunotajai staltbriežu populācijai apritot simt gadiem, izdota grāmata

Klajā laista grāmata par staltbriežu izcelsmi, izplatību un audzēšanu Latvijas briežu dārzos un savvaļā. Šajā pamatīgajā, vairāk nekā 600 lappušu biezajā pētījumā lasāms par mūsu mežu diženo iemītnieku fizioloģiju, dzīvesveidu, ragu trofejām un to gaļas gastronomiskajām īpašībām. Grāmatas autors ir autoritatīvs mežkopis, mežzinātņu doktors, dabas un dzīvnieku pētnieks, pirmais Gaujas nacionālā parka direktors un pirmā briežu dārza īpašnieks valstī Gunārs Skriba.

Grāmata stāsta par Latvijas staltbriežiem, kas atšķirībā no pārējiem mūsu mežu iemītniekiem nebūt nav dabas dāvana, bet gan ilga, smaga un sarežģīta konkrētu cilvēku darba iznākums. Tāds arī bija autora mērķis un grāmatas uzdevums – iemūžināt visu to cilvēku vārdus un darbus, pateicoties kuriem Latvijas mežos ir staltbrieži. Lai tie, kas pašlaik gūst morālu un materiālu labumu no šo diženo dzīvnieku esamības mežos, tos vērojot, audzējot un medījot, zinātu un prastu novērtēt, kā viņiem šāda iespēja radīta. Ņemot vērā mūsdienu tendences, grāmatā iekļauts plašs pašreizējo 36 briežu audzētavu saraksts, kurās staltbriežus pavairo nebrīvē.

Staltbriežu ziedu laiks bija pirms 5000 gadu, bet pēc tam – līdz ar vēsāka klimata iestāšanos un platlapju mežu atkāpšanos – staltbrieži Latvijā iznīka. Barons Freds, kā viņam pašam labpatika sevi dēvēt, 20. gs. sākumā parūpējās par populācijas atjaunošanu. Iesaistoties vācu muižniecības iniciētajā kampaņā, viņš no Krievijas atveda trīs desmitus staltbriežu un 1911. gada ziemā ielaida aplokā. Arī citviet Latvijā to mēģināts darīt, taču neveiksmīgi – abi pasaules kari bija nepiemērots fons šādiem eksperimentiem ar dabu. Bet baronam Fredam izdevās – Gārzdes un Zūru mežiem kari meta līkumu, un šobrīd Zūru populācijas brieži savvaļā jau ir izplatījušies gandrīz visā Latvijā.

Pagājušā gadsimta 20. gados Latvijā mituši apmēram 100 briežu. 90. gados viņu skaits svārstījies no 23 līdz 24 tūkstošiem. Bet šogad uzskaitīti vairāk nekā 43 tūkstoši sugas īpatņu. Un tas – neskaitot briežu dārzu iemītniekus.

 

Lasīt vairāk: Latvijas Avīze (7.07.2011)

www.zinas.nra.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *