Pētījums par lūša pozitīvo ietekmi uz zaķu un vistveidīgo putnu populāciju Zviedrijā

Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas (CIC) Ģenerālās asamblejas laikā, kas notika šā gada maijā Pēterburgā, tika prezentēts Stokholmas Universitātes pētnieces Dr.Bodilas Elmhāgenas pētījums par lūša pozitīvo ietekmi uz zaķu un vistveidīgo putnu populāciju.

19.gadsimtā sākuma lūši bija plaši sastopami visā Zviedrijas teritorijā, taču intensīvās medības to skaitu ievērojami samazinās. 20.gadsimta sākumā lūši dzīvoja vien dažās vietās Zviedrijas ziemeļos, tāpēc kopš 1928.gada tie kļuva par aizsargājamiem dzīvniekiem. Šodien kaimiņzemē mīt 1500 indivīdu un to izplatība uz Zviedrijas dienvidiem turpinās.

Pētījumā, sadarbojoties Zviedrijas un Somijas zinātniekiem, tika noskaidrota lūša ietekme uz ekosistēmu. Zinātnieki izmantoja 1989.gadā Somijā ieviesto trīstūrveida parauglaukuma dzīvnieku uzskaites sistēmu, kas ļāva novērot medījamo dzīvnieku izplatības un skaita svārstības.

Pētījuma novērots, ka mežos ar mērenu klimatu visi dzīvnieki sastopami pietiekamā daudzumā, taču vietās ar lielāku lūšu blīvumu lapsu skaits bija mazāks nekā citos parauglaukumos. Savukārt, zaķu skaits bija mazāks tur, kur vairāk lapsu. Pētījuma norādīts, ka lielie plesēji tieši ietekmē pārnadžus, ko tie medī, kā arī regulē aļņu, ziemeļbriežu un stirnu populāciju blīvumu, kas samazina pārnadžu ietekmi uz augiem, ko tie patērē uzturā. Lielie plesēji var ietekmēt arī mazo plēsēju skaitu. Lūsis mēdz nogalināt lapsas, bet nepatērē tās uzturā, kas norāda uz to, ka lūsis lapsas medī nevis tādēļ, ka ir badā, bet gan tādēļ, lai ierobežotu konkurenci. Arī Latvijas un Igaunijas lielo plesēju pētnieki ir konstatējuši, ka lūšu matīte savas uzturēšanas vietās tuvumā var nogalināt mazos plēsējus.

Lapsas un lūši dažreiz medī vienus un tos pašus dzīvniekus, lapsa arī atrod un apēd lūša medījumu. Tādēļ pētījuma tika noskaidrots, kādā veidā lūsis var ietekmē lapsu populāciju. Jāņem vērā, ka lūšu ietekme uz lapsām ir atkarīga no lūšu populācijas blīvuma, kā arī apvidues klimatiskajiem apstākļiem. Lūšu skaitu ietekmē medības, kā arī tiem nepieciešamās barības pieejamība.

Zinātnieki secināja, ka lūši, samazinot lapsu skaitu, netieši pozitīvi ietekmē zaķu un visveitīgo putnu populācijas. Lapsas negatīvi ietekmē balto un pelēko zaķu skaitu, kā arī samazina medņu, rubeņu un irbju populācijas. Pētījuma autori lēš, ka lūša atgriešanās Somijā un Zviedrijā var ievērojami samazināt, piemēram, stirnu skaitu, taču tā klātbūtne var pozitīvi ietekmēt citu mazo medījamo dzīvnieku skaitu un izplatības dinamiku.

 

Avots: Informatīvais izdevums „Jakts” Nr. 1 (26)

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *