Ilgstošie ciršanas aizliegumi Piemaskavas mežos veicinājis kaitēkļu savairošanās

Saglabājoties karstam un sausam laikam, Piemaskavas mežus apdraud ne tikai ugunsgrēki – gadsimtiem pastāvējušie ciršanas ierobežojumi noveduši pie tā, ka pāraugušajos egļu mežos masveidā savairojas kaitēkļi. Šogad Piemaskavas un tās tuvākās apkārtnes mežos ārkārtīgi aktivizējušies egļu mizgrauži. Galvaspilsētas apkārtne pret šo kaitēkļu uzbrukumiem ir visnenoturīgākā, jo vairāk nekā 100 gadus tās teritorijā darbojās stingri egļu mežu ciršanas aizliegumi. Tas novedis pie tā, ka šobrīd mežus pārsvarā veido pieaugušas un pāraugušas viena vecuma egļu audzes. Iemesls šādam mežsaimnieciskajam modelim bija politiskais lēmums saglabāt dabisku vidi aizvien pieaugošajām Maskavas iedzīvotāju masām.

Kā tagad pierādījies, šāda sabiedrības attieksme un mežsaimniecības speciālistu pieeja puses bijusi ārkārtīgi nepareiza. Mežsaimniecības plānošana ap lielajām pilsētām ir radikāli jāmaina. Nepieciešams mērķtiecīgi regulēt aizsargājamo mežu struktūru, lai panāktu tā maksimālu noturību pieaugošās urbanizācijas un, pats galvenais, klimata izmaiņu apstākļos. Mežs ir ne tikai jāpadara jaunāks. Lēnām brūkošo viena vecuma egļu audžu vietā nepieciešams veidot stādījumus ar ozolu, bērzu un priežu piejaukumu. Neapšaubāmi, arī starp mirstošajām vecajām eglēm ir īpatņi, kas noteikti jāsaglabā. Iemesls šādām radikālām izmaiņām ir ne tikai faktā, ka jauns mežs ražo daudz vairāk skābekļa nekā vecs. Pāraugušas mežaudzes ir daudz pakļāvīgākas dažādu kaitēkļu, šajā gadījumā – egļu mizgrauža, uzbrukumiem.

Vissmagākās sekas ir redzamas tā sauktajā karstuma punkta centrā, pirmām kārtām jau Maskavas apgabalā un tai piegulošajās teritorijās. Apstākļi, kad gaisa temperatūra ilgstoši turas 35-40 grādu robežās (uz augsnes pat vēl vairāk!), faktiski ir eglei letāli. To vēl pastiprina ūdens trūkums, kā rezultātā jūnija beigās eglēm gandrīz pilnībā apstājas fotosintēzes process un tās sasniedz klīniskajai nāvei pielīdzināmu stāvokli. Šādā neaizsargātā stāvoklī tās atrodas līdz pat pirmajiem sniegiem un paver iespēju mizgraužiem daudz vieglāk veikt savu postošo darbu. Sekas – pusotras paaudzes vietā vaboles spēj izperināt divas pilnvērtīgas paaudzes gadā, kasievērojami pavairo ne tikai to skaitu, bet arī aktivitāti. Izlases apsekošana Maskavas apagbalā 2010. gadā parādīja – katrs desmitais koks vecumā virs 60 gadiem ir inficēts ar mizgrauzi. Starp citu, ja šā gada aprīlis būtu sauss un karsts, mēs vispār riskētu zaudēt egli kā koku sugu. Skaidrs, ka ar laiku tā atkoptos un atjaunotos, taču jautājums ir – kad? Te slēpjas objektīvs iemesls ievērojami palielināt sanitāro ciršu apjomu Maskavas apgabala mežos, pret ko tik asi iebilst sabiedrība.

 

Avots: žurnāls „Baltijas Koks” 2011.g. jūnijs

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *