LKF publiska atbilde uz Lato Lapsas jautājumiem

Jau kādu laiku notiek aktīva viedokļu paušana publiskajā telpā ap un par meža nozari. Tie ir bijuši ļoti dažādi gan no aizstāvētajām pozīcijām, gan kvalitātes. Manuprāt, lai šāda veida diskusijas būtu kvalitatīvas un uz rezultātu virzošas, ir nepieciešams, lai viedokļu paudēju rīcībā būtu vienota datu un informācijas bāze. Protams, tas nenovērsīs viedokļu dažādību un tā nemaz nav jānovērš, tomēr tad, trīsreiz piesitot pie koka, es ceru, ka vairs neparādīsies vienā rakstā pilnīgi pretrunīgi, bet vienlīdz dīvaini apgalvojumi, kā „Tūkstošiem hektāru tiek pārvērsti kailcirtēs, kurās nekas neaug un nekas vairs neatjaunojas” un „Labāk nodīrāt zemei ādu, un jaunaudze jau tāpat viņu dzīves laikā peļņu nesolīs”(„Latvijas mežu iznīcināšana”; autors nezināms; TVNET.LV; 10.06.2011.). Pirms parādījās iepriekšminētās publikācijas, es biju novērojis, ka cilvēki neuztver jaunaudzi kā mežu, bet, ka jaunaudze ir tuksnesis, man bija jaunums. Tomēr šie apgalvojumi gūst lielu popularitāti – 1015 komentāri!!! Sakritība, bet beigās pieliekot vēl sešas nulles, iegūsim aptuveno meža nozares eksporta apjomu 2010. gadā, no kura zāģbaļķi veido tikai 27 milj. Ls, bet papīrmalka un malka vēl 147 milj. Ls.

Par nepietiekamu savu pozīciju paušanu un aktivitāti informācijas sniegšanā man personīgi un biedrībai „Latvijas Kokrūpniecības federācija” (turpmāk LKF) pārmet daudzi – draugi, paziņas, uzņēmēji, skolotāji un citi. Liels paldies Lato Lapsas kungam, kas netieši ir pievienojies šim pulciņam un pamudinājis aktīvāk veikt vienu no LKF uzdevumiem.

Ņemot vērā, ka L. Lapsas kunga jautājumi izriet no manis sūtītās iekšējās LKF sarakstes, būtu tikai godīgi, ka arī mūsu sarakste būtu publiska.

 

Labdien, Lapsas kungs!

Atbildot uz visos jautājumos ietverto kopīgo jautājumu: „Vai Jūs esat Latvijas Kokrūpniecības federācijas biedriem paudis ziņas?” – jā, šā gada 14. jūnijā tika izsūtīta e-pasta vēstule, kurā tiku izteicis versijas par tā brīža notikumiem publiskajā telpā. Šāda veida komunikācija ar biedriem ir normāla prakse, kurā es paužu gan savu personīgo skatījumu, gan apkopoju gaisā virmojošas versijas un baumas. To nekādā ziņā nevar uztvert kā oficiālu vai neoficiālu LKF kopējo viedokli, jo tas ir iekšējs darba materiāls ar visām no tā izrietošām sekām – veiksmīgāk vai neveiksmīgāk izvēlēti formulējumi; ne vienmēr ar faktiem pamatoti minējumi; atsevišķu  nianšu uzsvēršana, lieki nepieminot biedriem zināmo kontekstu un pamatvērtības. Šādu pieeju es izmantoju, jo iekšējā informācijas apritē augstu tiek vērtēta operativitāte, kaut tā satur vēl līdz galam nepārbaudītus minējumus. Savukārt lēmumi par darbību tiek pieņemti, balstoties uz datiem un faktiem, nevis minējumiem.

 

 

Atbildot uz konkrētajiem jautājumiem:

1) Lato Lapsa: „Vai Jūs esat Latvijas Kokrūpniecības federācijas biedriem paudis ziņas, ka „meža jautājums” tiks izmantots „priekšvēlēšanu kampaņā ne Jums patīkamā formā”? Ar kādiem faktiem Jūs varat pamatot šīs paustās ziņas?”

Cik noprotu, Jūsu rīcībā ir pilna manas vēstules kopija, tādēļ pieņemu, ka Jūs piekritīsiet, ka pirmā Jūsu uzdotā jautājuma korekts formulējums būtu šāds: „Vai Jūs esat Latvijas Kokrūpniecības federācijas biedriem paudis ziņas, ka pastāv liels risks, ka „meža jautājums” tiks izmantots „priekšvēlēšanu kampaņā ne Jums patīkamā formā”?”. Jā, es iepriekš esmu paudis šādas bažas un esmu ļoti priecīgs, ka līdz šim tās nav piepildījušās. Partijas līdz šim ir apzinājušās meža nozares lielo devumu Latvijas tautsaimniecībā un ar populistiskiem pasākumiem nejauc līdzsvaru, kas panākts starp vides, ekonomiskajām un sociālajām interesēm.

2) Lato Lapsa: „Vai Jūs esat Latvijas Kokrūpniecības federācijas biedriem paudis ziņas, ka tikai retumis Jūs varēsiet uzstāties „atklāti LKF vai kādas asociācijas vārdā”? Ko nozīmē šis Jūsu apgalvojums?”

Atbildot uz jautājumu, ko esmu domājis ar teikumu: „Šī nebūs tā reize, kad varēsim stāvēt malā, bet tajā pašā laikā tikai retā vietā varēsim uzstāties atklāti  LKF vai kādas asociācijas vārdā”, vēlos atzīmēt, ka tas domāts kontekstā, kā vislabāk uzrunāt sabiedrību kopumā. Līdz šim mana pieredze rāda, ka:

  • iedzīvotājus kopumā „neuzrunā” profesionālo organizāciju izplatītie dati vai viedokļi. Piemēram, rakstam „Pieaug no dēļiem un skaidām ražotās produkcijas eksports”, kas publicēts š.g. 1. augustā portālā Delfi, ir tikai viens komentārs. Pat tik, manuprāt, jūtīgas tēmas, kā Valsts meža dienesta reforma, veltītajam vēstījumam „NVO: VMD jāfinansē proporcionāli meža nozares ieguldījumam budžetā” (Delfi; š.g. 26. jūlijs) ir tikai divi komentāri. Protams, komentāru skaits neliecina par raksta popularitāti, bet zināma korelācija pastāv;
  • ja LKF vai kāda kokrūpniecības vai mežizstrādātāju asociācija atļaujas runāt par baļķiem vai par apaļkoksnes pieejamību, daļa sabiedrības mums vienkārši netic.

Gan 14. jūnijā, gan šobrīd esmu pārliecināts, ka mums ir jāmeklē jauni veidi, kā tikt sadzirdētiem sabiedrībā, paužot korektu informāciju vai argumentētu viedokli par mums aktuālām tēmām, piemēram:

Latvijas meža nozares lielais devums Latvijas tautsaimniecībā;

Pievienotās vērtības palielināšana nozarē nav panākama ar mākslīga deficīta radīšanu apaļkoksnes pieejamībā, bet gan ar  Latvijas iekšējā tirgus un uzņēmējdarbības vides sakārtošanu;

Mēs esam ieinteresēti, lai Latvijas mežsaimniecība būtu ilgtspējīga;

Koka galdu, logu vai dēli nevar saražot, ja koks netiek iestādīts, izaudzēts un nocirsts.

3) Lato Lapsa: „Vai Jūs esat Latvijas Kokrūpniecības federācijas biedriem paudis ziņas, ka VAS „Latvijas Valsts meži” gatavojas uzrunāt lielos rūpniekus “pretkampaņas kopējai finansēšanai”?”

Jā, tā ir taisnība, ka A/S „Latvijas valsts meži” ir uzrunājusi federācijas un asociācijas pārstāvjus, aicinot līdzfinansēt izglītojošas filmas un informatīvu materiālu publicēšanu. Tomēr tika nolemts to nedarīt, jo mēs vēlamies runāt par visu koksnes audzēšanas un pārstrādes kompleksu, kaut vai laužot mītu „Latvijā baļķis netiek pārstrādāts un, ja tiek, tad ne tālāk par neapstrādātu dēli”.

4) Lato Lapsa: „Kādus “Jums draudzīgos žurnālistus” Jūs esat uzrunājis, lai publicētu rakstus par sasniegumiem kokrūpniecībā?”

Man „draudzīgie žurnālisti” ir visi tie, kas vēlas iedziļināties mūsu nozarē, tālāk nododot saviem lasītājiem/klausītājiem/skatītājiem kvalitatīvu, uz faktiem un argumentiem balstītu informāciju. „Visdraudzīgākie” man ir tie, kas paši zvana/raksta un jautā. Te vislielāko paldies varu izteikt ziņu aģentūru LETA un BNS darbiniekiem. Izmantojot iespēju, lūdzu visus tos žurnālistus, kas vēlas saņemt no LKF informāciju un kaut kāda iemesla dēļ nav iekļuvuši mūsu izsūtīto materiālu adresātu vidū, atsūtīt savu kontaktinformāciju uz office@latvianwood.lv. Atbildot uz jautājumu, kurus „draudzīgos žurnālistus” esmu uzrunājis, lai publicētu rakstus par sasniegumiem kokrūpniecībā, vislabāko atbildi sniegs preses monitorings – raksti par kokrūpniecības sasniegumiem ir ne vairāk kā parasti šajā periodā. Esmu strādājis ikdienas, jāatzīst, ne pietiekami aktīvā režīmā, kas nozīmē, ka kopš 14. jūnija esmu izsūtījis pāris preses relīzes plašākam žurnālistu lokam, radījis pāris analītiskus apskatus, piedalījies pāris apaļo galdu diskusijās un atbildējis uz neskaitāmiem žurnālistu jautājumiem, kuri tāpat kā Jūs ir uzmeklējuši mani paši. Savukārt reklāmrakstus vai mūsu apmaksātus reklāmlaikus televīzijā šajā periodā LKF nav pasūtījusi. Lai nerastos pārpratumi par to, kas ir agrāk pirktie reklāmlaiki TV, paskaidrošu, ka esam tos pirkuši tikai tā saucamajos, LTV7 rādītajos televeikala skatlogos, bet reklāmrakstiem vienmēr tiek norādīts, ka tā ir reklāma.

5) Lato Lapsa: „Vai Jūs esat Latvijas Kokrūpniecības federācijas biedriem paudis ziņas, ka pastāv versija, ka portāla TvNet rakstu sēriju par mežu problēmām apmaksā Krievijas koncerns Sveza Saskaņas centra priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros? Ar kādiem faktiem Jūs varat pamatot šīs paustās ziņas?”

Tādas baumas tobrīd gaisā virmoja, bet tām nav gūts neviens pierādījums, tādēļ jau sen šādu versiju gan es, gan mani kolēģi neuztver nopietni.

6) Lato Lapsa: „ Vai Jūs esat Latvijas Kokrūpniecības federācijas biedriem paudis ziņas, ka daļa no “melnā PR” top, lai „iebiedētu” deputātus nepieņemt industrijai labvēlīgas Meža likuma izmaiņas un izdabūtu cauri „zaļās” idejas? Ar kādiem faktiem Jūs varat pamatot šīs paustās ziņas?”

Tobrīd uz šādu minējumu mani pamudināja publiskajā telpā paustie viedokļi, piemēram, raksti „Koksngrauzis zina, ko ēdis” (Dainis Īvāns; pietiek.com; 12.06.2011.);   „Vai valsts mežu izlaupītāji atkāpsies?” (Dainis Īvāns; pietiek.com; 17.05.2011.);” „Latvijas mežu iznīcināšana” (autors nezināms, TVNET.LV; 10.06.2011.). Zināmā mērā šīs aizdomas apstiprinājās, pēc 14.jūnija lasot rakstus „”Latvijas Valsts mežiem” jāmaina pārraudzītājs” (autors nezināms, TVNET.LV; 27.06.2011.); „Īvāns: Dūklava rosinātās izmaiņas Meža likumā ir izlaupītāju sapnis” (autors nezināms, TVNET.LV; 26.06.2011.). Atgādinu, ka šīs bažas paudu 14. jūnijā, kad vēl nebija notikusi neviena darba grupas sēde. Šobrīd varu teikt, ka Saeimas darba grupā, kura skata Meža likumu grozījumus, valda profesionāla gaisotne un visumā korekta diskusija, populistiskām replikām gandrīz neizskanot.

7) Lato Lapsa: „Vai Jūs esat Latvijas Kokrūpniecības federācijas biedriem paudis ziņas, ka notiek uzbrukums J. Dūklavam un R. Strīpniekam ar mērķi vienam sagandēt politisko karjeru, savukārt otram pārbaudīt, cik „stabili ķeblītis stāv”? Ar kādiem faktiem Jūs varat pamatot šīs paustās ziņas?”

Tobrīd uz šādu minējumu mani pamudināja publiskajā telpā paustie viedokļi, piemēram:

  • „MIB un Dūklavs piedāvā klonēt akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži iemīļotā burkānu tīruma pārvaldi jeb „menedžmentu”, kam mežs nebūs nekas cits kā koksnes ražošanas cehs. Pēc ierastās shēmošanas tādu varēs privatizēts vai notrallināt līdz ar mežiem. Aizdomas par šāda plāna esamību pēdējās dienās pastiprinājusi oligarhu ieceltā valsts prezidenta Prātnieku Andža publiskā uzstāšanās par Meža likuma grozījumu steidzamību.” („Koksngrauzis zina, ko ēdis”; Dainis Īvāns; pietiek.com; 12.06.2011.)
  • „Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pavisam drīz var kļūt par dažādus laikus pārdzīvojušās Latvijas mežu sardzes kapraci. Pēc viņa pavēles sākta pēdējos simt gados vērienīgākā un vienlaikus profānākā Valsts meža dienesta „izciršana”; „„Dūklav, atkāpieties!” – tie ir vispieklājīgākie vārdi, ko šai gadījumā var pateikt.” („Vai valsts mežu izlaupītāji atkāpsies?”; Dainis Īvāns; pietiek.com; 17.05.2011.)
  • „Tā ir izdevīga zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) un zaļajiem (varbūt zilajiem?) zemniekiem. Protams – tiek jau rosināti grozījumi, kuri atļautu cirst vēl vairāk, bez jebkādām atļaujām. Partijas kasē noteikti ieplūst zināms meslu daudzums no savas zemes postītājiem.” („Latvijas mežu iznīcināšana”; autors nezināms, TVNET.LV; 10.06.2011.)
  • Cerot, ka esmu ievērojis TVNET.LV lietošanas noteikumus, t.sk.: „TVNET.lv portāla lietotājs drīkst izmantot informāciju, bez redakcijas atļaujas, nekomerciāliem nolūkiem, saskaņā ar LR likumu par autortiesībām, norādot attiecīgās atsauces un ievietojot TVNET logo.”, nokopēju TVNET.LV attiecīgās sadaļas noformējumu, kur publicēta arī Dūklava k-ga bilde

Runājot par Strīpnieka k-gu, ik pa laikam izskan, manuprāt, nepamatoti aicinājumi atlaist LVM valdi un apgalvojumi, ka valstij piederošie meži tiek apsaimniekoti nesaimnieciski. Man šķiet, ka netiek pienācīgi novērtēts tas, cik daudz pozitīvā savas pastāvēšanas desmit gados ir paveicis LVM – stabilizējošā loma kokrūpniecībai, uzmērīšanas sistēmas sakārtošana, motivējoši instrumentu realizācija cīņā pret „aplokšņu algu” izraisīto negodīgo konkurenci, darba drošības un vides aizsardzības sakārtošana utt. Protams, vienmēr ir ko uzlabot un arī LKF ir starp tiem, kas nekautrējas sniegt padomus LVM, bet, manuprāt, ir ļoti nepareizi koncentrēties tikai uz kļūdām vai nepilnībām, ignorējot kopainu.

Ceru, ka Jūs visiem viedokļa paudējiem jautājat tāpat kā man par faktiem, uz kuriem balstoties ir tapis viedoklis, tādēļ labprāt varu Jums piedāvāt iepazīties ar trīs ministriju – VARAM, ZM un EM – kopdarbu „Meža nozares attīstības novērtējums (1990.-2010.)”, kur tiek analizētas meža nozares attīstības tendences no visdažādākajiem skatupunktiem.

Ar cieņu,

Kristaps Klauss

Viens komentārs par “LKF publiska atbilde uz Lato Lapsas jautājumiem

  • 2011. gada 6. augusts at 22:53
    Permalink

    Labi, ka publiskajā telpā parādās šādi konstruktīvi un profesionāli viedokļi par meža nozarei veltītajiem murgojumiem no sērijas par “Mežu iznīcināšanu”. Bet izglītojošus materiālus (ne reklāmas) par meža apsaimniekošanu gan vajadzētu gatavot, lai visiem ar veselo saprātu apveltītajiem valsts iedzīvotājiem būtu iespēja iepazīties ar meža lomu tautsaimniecībā un meža ekosistēmu funkcijām un to īstenošanu meža apsaimniekošanā (pārsvarā tiek uzsvērta mežu ainaviskā nozīme – izcirtumi ceļmalās, bet praktiski netiek pieminētas klimatu un ūdens režīmu regulējošās funkcijas). Tā tik turpināt!

    Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *