FSC Ģenerālajā asamblejā apspriestie jautājumi par ilgtspējīgu mežsaimniecību

Kopš FSC sertifikācijas sistēmas izveides 1993.gadā, ar mežsaimniecību saistīto ekonomisko, vides un sociālo sektoru pārstāvji no visas pasaules reizi trijos gados tiekas FSC Ģenerālajā asamblejā, lai kopīgi lemtu, kā nodrošināt nenoplicinošas mežu apsaimniekošanas prakses izplatību un kā pilnveidot to apliecinošās sertifikācijas standartus. Arī šis bija Ģenerālās asamblejas gads; tā notika no 25.jūnija līdz 1.jūlijam Malaizijā un pulcēja vairāk nekā 400 dalībniekus. To vidū kā novērotāji piedalījās arī AS “Latvijas valsts meži” struktūrvienības LVM Mežsaimniecība direktora vietnieks Edvīns Zakovics un uzņēmuma sertifikācijas procesu vadītāja Inga Spalvēna. Iespaidu abiem Latvijas delegātiem ir gana daudz, lai redzētais un dzirdētais ļautu saskatīt kopīgo un atšķirīgo starp ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanas praksi tropos un pie mums Latvijā.

Kad pirms 20 gadiem radās ideja par starptautiska, labu mežsaimniecības praksi aplieconoša sertifikāta izveidi, galvenā doma bija aizsargāt strauji izzūdošos tropu mežus. Tikai pamazām, FSC zīmolam gūstot atzinību un piekrišanu starp koksnes produktu lietotājiem visā pasaulē, sertifikātu steidza iegūt arī ziemeļu valstu mežu apsaimniekotāji. Kā pēc Malaizijas apmeklējuma atzīst Edvīns Zakovics, tropos situācija vēl aizvien ir pavisam citādāka. Tur ik gadu milzīgas mežu platības tiek vistiešākajā veidā pakļautas noplicināšanai, kas izpaužas kā zemes izmantošanas veida krasa transformācija pēc koku nociršanas. Tropu valstīs meži galvenokārt tiek izcirsti ārkārtīgi straujā iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ. Tāpēc nepieciešamas lauksaimniecības zemes, kurās audzēt pārtiku un veidot ienesīgāku augu plantācijas, kas valsts ekonomikā dod ievērojami lielākus naudas resursus nekā tirdzniecība ar koksni. Vissliktākais scenārijs esot džungļu pārvēršana kafijas plantācijās Brazīlijā un daudzās Āfrikas valstīs. To aprites cikls ir tikai 4 – 5 gadi – pēc tam zeme savu auglību ir izsmēlusi, tā tiek pamesta, un meža vietā veidojas krūmāji. Rezultātā, lai gan Eiropā, tostarp arī Latvijā, mežu platības ar katru gadu palielinās, globāli raugoties, šis process ir ar mīnusa zīmi.

Atgriežoties pie FSC Ģenerālās asamblejas, Inga Spalvēna stāsta, ka nedēļas laikā tika pieņemti virkne lēmumu, kuri būtiski mainīs FSC sistēmu. Apstiprinātie 27 priekšlikumi skar ļoti plašu jautājumu loku: FSC principus un kritērijus, sertifikācijas organizāciju pagaidu standartus, akreditācijas sistēmas, koksnes piegāžu ķēžu sertifikāciju, kontrolēto koksni un citus svarīgus aspektus. Starp svarīgākajiem apstiprinātajiem priekšlikumiem, kas tuvākajā laikā varētu mūs skart, ir izmaiņas kontrolētās koksnes prasībās – balsošanas rezultātā tika apstiprināts priekšlikums mainīt FSC politiku un noteikt, ka riska novērtējums, ko līdz šim veica paši uzņēmumi, jāveic FSC nacionālajām iniciatīvām līdz 2012.gada 1.janvārim.

 

Avots: žurnāls “Baltijas Koks” (Nr.7/2011.g.)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *