Ekonomikas ministrija piedāvā ambiciozu Latvijas enerģētikas stratēģiju

Latvija enerģētikā atgriezīsies pie kūdras, ar ko paredzēts aizstāt 20% – 30% no pašreizējā biomasas patēriņa. To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotā Enerģētikas stratēģija līdz 2030.gadam. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce skaidro, ka ar Latvijā iegūtiem ogļūdeņražiem naftu un gāzi varētu aizstāt pat 10% no pašreizējā kopējā Latvijas energoresursu patēriņa, bet pašlaik importēto energoresursu – degvielas un gāzes apjomus līdz 2030.gadam paredzēts samazināt uz pusi.

Enerģētikā šis ir pirmais tik tāla termiņa politikas plānošanas dokuments – līdz šim nozare vadījās pēc Enerģētikas pamatnostādnēm līdz 2016.gadam.

Līdz 2030.gadam 50% Latvijā saražotās enerģijas paredzēts ražot no atjaunojamiem energoresursiem (AER), kur visvairāk darāmā esot transporta sektorā. «Pašlaik Latvijā tiek ražota pirmās paaudzes biodegviela no rapšiem un graudiem, kādu laiku šī ražošana turpināsies, bet šie produkti neatbilst ilgtspējības kritērijiem. Līdz 2030.gadam tiks pāriets uz otrās vai pat trešās paaudzes biodegvielas ražošanu. Latvijai ir potenciāls koksnes degvielas ražošanai, par ko a/s Latvijas valsts meži jau ir veikuši priekšizpēti, līdz ar to no 2017.gada Latvijā varētu būt koksnes biodīzeļa rūpnīca,» stāsta J. Pūce.

Par citiem AER sagatavotajā stratēģijā nav teikts daudz – sauszemes vēja parki esot mazperspektīvi. Arī jūrā paredzēts būvēt ne vairāk kā 50 MW.

Dabasgāzes TEC turpinās pastāvēt, Daugavas HES tiks veikta modernizācija, bet jaunu HES būvniecība netiek paredzēta. Runājot par lielizmēra elektroenerģijas ražošanas stacijām, 400 MW ogļu – biomasas stacijas būve no Latvijas plāniem ir svītrota kā bezperspektīva, toties skaidri iecementēta ir Latvijas dalība Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvē, tāpat kā savas AES būvniecība pēc 2020.gada.

 

Avots:www.db.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *