SIA “Austrumu Koku Eksports” darbības pieredze zāģmateriālu eksporta biznesā

Latvijā, Baltkrievijā un Krievijā ir neskaitāmi daudz mazo kokapstrādes uzņēmumu, kas nodarbojas ar neapstrādātu zāģmateriālu ražošanu. Katram atsevišķi viņiem ir gandrīz neiespējami ielauzties eksporta tirgos, tāpēc ir nepieciešami lielāki sadarbības partneri, kas viņu saražoto produkciju uzpirktu, pievienotu tai vērtību un vēlāk jau lielā apjomā eksportētu. Viens no šādiem uzņēmumiem, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau divpadsmito gadu, ir SIA “Austrumu Koku Eksports”. Konsolidējot neapstrādātu zāģmateriālu piegādes no visām trim iepriekš minētajām valstīm, tas uzpircējiem dažādos pasaules tirgos ir labi pazīstams kā žāvētu un ēvelētu zāģmateriālu piegādātājs, kurš, garantējot augstu kvalitāti, ar lepnumu lieto Made in Latvija zīmolu.

Lai gan zāģmateriālu eksporta biznesā uzņēmums strādā jau kopš tā izveides 2000.gadā, pats ar koksnes pārstrādi tas sācis nodarboties tikai pirms nepilna gada. Šādu lēmumu pieņemt stimulēja arī pērn gūtā salīdzinoši lielā peļņa, kas tad arī visa tika ieguldīta uzņēmuma pamatkapitālā – ražošanas iekārtās.

Šobrīd “Austrumu Koku Eksports” ražošanas cehā ostas Vega Stividors teritorijā galvenā ražošanas artērija ir iespaidīgā ēvelēšanas līnija ar maksimālo apstrādes jaudu 100 000 m3 gadā. Ņemot vērā gala produkcijas augstās kvalitātes prasības un uzņēmuma daudzos piegādātājus, zināma daļa materiālu tiek izbrāķēti un nogādāti pie šķērszāģa, kura operatori bojātās vietas izzāģē, gatavojot mazāka izmēra produktus. Savukārt skaidas no visām iekārtām uzkrājas speciālā novietnē un tiek tirgotas vietējiem granulu ražotājiem.

Uzņēmuma gala produkcijas izejmateriāli savulaik visvairāk tika piegādāti no Krievijas. Taču tagad šī plūsma ir apsīkusi, jo, lai cik dīvaini liktos, Krievijā ir apaļkoksnes deficīts. Tāpat kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc pagaidām pārtraukta sadarbība ar varenās austrumu kaimiņvalsts uzņēmumiem, uzņēmuma vadītājs Jevgēnijs Klenders min zāģmateriālu cenas, kas Krievijā ir augstākas nekā Latvijā, tāpēc šobrīd uzņēmums lielāku akcentu licis uz piegādēm no Baltkrievijas. Negatīvais aspekts – lai arī uzņēmums sadarbojas ar 30 – 40 Baltkrievijas zāģētavām, tās visas ir nelielas, tāpēc apjomīgas piegādes nodrošināt nevar. Turklāt, lai gan produkcijas cenas tur esot par 4 – 5% zemākas nekā Latvijā, to atsver sarežģītā materiālu iegādes procedūra, jo visa koksnes tirdzniecība Baltkrievijā tiek organizēta caur biržu.

Kas attiecas uz noieta tirgiem, joprojām kā nozīmīgākais saglabājusies Lielbritānija. Tāpat ievērojami apjomi tiek eksportēti uz kontinentālās Eiropas valstīm. Runājot par Austrumu tirgiem, šobrīd uzņēmums gatavo kravu uz Jordāniju, kā arī vestas sarunas ar pircējiem Korejā. Šai pasaules daļā Latvijas ražotājiem pastāv iespējas konkurēt ar augstas kvalitātes produktiem nelielos apjomos, piemēram, apdares materiāliem – loģistikas izmaksu dēļ.

Par pašreizējiem SIA “Austrumu Koku Eksports” ražošanas apjomiem uzņēmuma vadītājs runā izvairīgi, taču neslēpj, ka plānots sasniegt 5000 m3 gatavās produkcijas mēnesī. Vai tas izdosies, lielā mērā atkarīgs no pieprasījuma, kas, pēc uzņēmēja domām, pagaidām nebūt nav augsts.

 

Avots: žurnāls “Baltijas Koks” (Nr.7/2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *