Ekonomists: Tuvākā gada laikā Latvija nevarēs būtiski audzēt eksporta apjomus

Tuvāko 9 līdz 12 mēnešu laikā Latvijai nebūs iespēju būtiski palielināt eksporta apjomus, un eksports ilgākā periodā vairs nebūs Latvijas ekonomikas vilcējspēks, tāpēc vienīgā cerība ir ārvalstu investīcijas, pārsvarā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu veidā, šodien Latvijas Zvērināto revidentu asociācijas vasaras konferencē sacīja “Nordea bank” Latvijas filiāles vecākais ekonomists Andris Strazds.

Viņš skaidroja, ka Latvijas ierobežotās iespējas audzēt eksportu nosaka globālajā ekonomikā notiekošie procesi. “Pasaules ekonomikā vērojami tā saucamie tērētāji un krājēji. Tērētāji, īpaši ASV, Itālija, Spānija, Grieķija, ilgstoši tērējuši vairāk nekā nopelna, savukārt krājēji – Ķīna, Vācija, Japāna – ilgstoši pelnījuši vairāk nekā tērējuši. Lai pasaules ekonomika atgūtu līdzsvaru, tērētājiem un krājējiem būtu jāmainās lomām,” sacīja Strazds. Tomēr ir lieli šķēršļi, lai šāda lomu maiņa varētu notikt, skaidroja ekonomists. “Teorētiski tērētājiem būtu jāsāk vairāk ražot un mazāk tērēt, bet krājējiem mazāk ražot un vairāk tērēt, taču notiek pilnīgi pretējs process. ASV joprojām tērē vairāk nekā saražo, bet Ķīna turpina ražot vairāk nekā tērē. Līdz ar to pasaules ekonomikā izaugsmi nomaina stagnācija,” skaidroja Strazds. Uz Latvijas ekonomiku tiešu ietekmi šie procesi neatstāj, tomēr Latvijai jācer, ka, piemēram, Vācijas eksports uz ASV, Ķīnu vai Dienvideiropu būtiski nesamazināsies. “Diemžēl Dienvideiropas valstu problēmas Latvijas eksportam neko labu nesola. Krītot Vācijas eksporta apjomiem uz Itāliju, kritīs arī Latvijas eksporta apjomi uz Vāciju,” sacīja Strazds.

Patlaban Latvijas eksporta apjomi ir rekordaugstā līmenī un pārsniedz pat “trekno gadu” jeb 2008.gada apjomus. “Eksportējošais sektors – kokapstrāde, mašīnbūve, metālapstrāde, tekstilrūpniecība, pārtikas rūpniecība un lauksaimniecība – attīstās labi, taču jāsaprot, ka ilgi šīs nozares vairs nebūs vilcējspēks,” uzskata Strazds. Latvijas iekšējais patēriņš patlaban ir aptuveni 2005.gada līmenī, pēc strauja krituma 2009.gadā bija vērojams pieaugums 2010.gadā, taču patlaban vietējā tirgū ir iestājusies stagnācija, un pieaugums vairs nav straujš, skaidroja ekonomists. “Līdz ar to vienīgā cerība ir ārvalstu investīcijas, lai gan tās patlaban ir 2002.gada vai 2003.gada līmenī.

 

Avots: “Nozare.lv”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *