Norvēģijā 1.pusgadā nocirsts pēdējā desmitgadē lielākais koksnes apjoms

Norvēģijā pirmajos sešos mēnešos šogad tika nocirsti 4,7 milj.m3 koksnes. Tas ir par aptuveni 1,1 milj.m3 vairāk nekā 2009.gadā un lielākais apjoms pēdējo desmit gadu laikā, kas galvenokārt saistīts ar augstajām koksnes cenām. Tai skaitā marta mēnesī šogad nocirsts pēdējo divu gadu laikā lielākais koksnes apjoms – 945 000 m3 (mazākais nocirstais apjoms pēdējo divu gadu laikā bija 2009.gada jūlijā – 303 000 m3), bet pirmajā ceturksnī kopā – 2,44 milj.m3 koksnes.

Otrajā ceturksnī, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ciršanas apjomi samazinājās un kopumā aprīlī – jūnijā tika nocirsti 2,22 milj.m3 koksnes – par 50,1 tūkst.m3 vairāk nekā gadu iepriekš un par 630,5 tūkst.m3 vairāk nekā 2009.gada otrajā ceturksnī. Mežu īpašnieku gūtie bruto ienākumi pirmajā pusgadā sasniedza 1,7 miljardus kronu (~187,1 milj. eiro).

Pozitīvas tendences pamatā vērojamas papīrmalkas segmentā – jūnijā egles un priedes papīrmalkas vidējās pārdošanas cenas sasniedza 293 kronas un 284 kronas par kubikmetru (~23 un 22 LVL/m3), kas ir attiecīgi par 58 kronām un 60 kronām jeb 20%  – 21% vairāk nekā 2010.gada jūnijā. Savukārt lapu koku papīrmalkas vidējā cena kopš 2010.gada jūnija paaugstinājusies par 76 kronām kubikmetrā (+24%), sasniedzot 311 kronas par kubikmetru (~24 LVL/m3). Zāģbaļķu segmentā negatīvas tendences vērojamas jau kopš 2010.gada rudens – egles zāģbaļķu cenas nepārtraukti pazeminājās jau kopš oktobra; priedes zāģbaļķu cenas – kopš decembra. Šā gada jūnijā egles un priedes zāģbaļķu vidējās pārdošanas cenas Norvēģijā bija 430 un 440 kronas par kubikmetru (~33 un 34 LVL/m3), kas ir attiecīgi par 11 un 8 kronām jeb 2% mazāk nekā aizvadītā gada jūnijā. Taču salīdzinājumā ar maija mēnesi, jūnijā skujkoku zāģbaļķu cenas nedaudz paaugstinājušās (par 1 – 2%).

2010.gadā pavisam Norvēģijā tika nocirsti 8,4 milj.m3 koksnes – par 1,62 milj.m3 vairāk nekā 2009.gadā un tikai par 54,7 tūkst.m3 mazāk nekā 2005.gadā. Zāģbaļķu īpatsvars no izstrādātā apjoma sastādīja 51,9% (4,35 milj.m3); papīrmalkas īpatsvars – 48,1% (4,04 milj.m3).

 

Avots: www.slf.dep.no

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *