Nepieciešams normatīvs, kas nepieļautu meža nekoksnes resursu izniekošanu

Ar izmaiņām Meža likumā būs panākts kompromiss starp vides draugiem un mežsaimniekiem par mežu galvenā resursa – koksnes izmantošanu, taču joprojām ārpus likuma paliek pārējās meža bagātības.

Šī vasara pierādīja, ka sēnes, ogas un pat sūnas var dot cilvēkiem ļoti labus ienākumus, tādēļ, iespējams, būtu nepieciešams kāds normatīvs, kas nepieļautu šo meža bagātību izniekošanu un iznīcināšanu.

Latvijas meži ik gadu iedzīvotājiem dod meža veltes 72 miljonu latu vērtībā. Šā gada bagātīgā melleņu un gaileņu raža dažas labas ģimenes budžetu papildinājusi pat par vairākiem simtiem un pat tūkstoš latiem. Dabas aizstāvjiem gan rodas bažas, vai protam gana saudzīgi apieties ar savām mežu bagātībām. Pasaules dabas fonda pārstāvis Jānis Rozītis norāda, ka, piemēram, likums nerunā par tik svarīgu lietu kā purvi, no kuriem arī reizēm mēdz iegūt sūnas pārāk lielos un dabai bīstamos daudzumos.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols uzskata, ka atsevišķu likumu par purviem nevajadzētu radīt, bet šos jautājumus regulēt sugu un biotopu likumā. Savukārt meža veltes īpaši aizsargāt nebūtu nepieciešamība, bet svarīgāk ir no šīs nodarbes iekasēt nodokļus.

Kā zināms, meža ogu iepircēji ir sašutuši par vēlmi ieviest licencēšanu un gatavi aizstāvēt savu taisnību Eiropas institūcijās. Ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

 

 

Avots:www.reitingi.lv

Lasīt vairāk: www.edruva.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *