“Nord Papyrus” celulozes rūpnīcas projekts Latvijā var palikt bez valsts atbalsta

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

„Ir analizēta celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas – papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s „Baltic Pulp” projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies – pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,” situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols, piebilstot, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Ideja par to, ka Latvijā būtu nepieciešama jauna celulozes un papīra rūpnīca, gaisā virmo kopš deviņdesmito gadu sākuma. Šāda rūpnīca patērētu celulozes izejvielas, kuras tiek eksportētas pārstrādei uz Skandināvijas valstu rūpnīcām. Tomēr salīdzinājumā ar to brīdi, kad vēl eksistēja 600 000 tonnu jaudas celulozes rūpnīcas projekta kompānija a/s „Baltic Pulp”, situācija ir mainījusies, jo teju 1 miljonu kubikmetru papīrmalkas patērē SIA „Bolderaja Ltd”, kura no šīm izejvielām ražo OSB plātnes.

Celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA „Nord Papyrus” valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs atgādina, ka šā gada pirmajā pusgadā jau ir eksportēta tikai papīrmalka 2 milj. m3 apmērā, neskaitot celulozes šķeldu. Vēl vairāk – 
ik gadu tiek eksportēti 2,5 līdz 3,5 milj. m3 papīrmalkas un celulozes šķeldas, kas, pēc I. Zorgenfreija teiktā, ir būtisks priekšnoteikums celulozes un papīrfabrikas izveidei Latvijā.  Turklāt “Nord Papyrus” atšķirībā no “Baltic Pulp” neprasa nekādas valsts garantijas un nerunā par 3 milj.m3 celulozes izejvielu. Kā vēl vienu būtisku atšķirību “Nord Papyrus” valdes priekšsēdētājs min rūpnīcas potenciālo atrašanās vietu. “Celulozes un papīrfabrika noteikti neatradīsies iekšzemē [“Baltic Pulp” celulozes ražotni vēlējās būvēt Ozolsalā pie Jēkabpils], bet gan jūras tuvumā,” skaidro Zorgenfreijs. Pašlaik tiek izskatītas vairākas potenciālās celulozes un papīrfabrikas iespējamās vietas. Iespējas ir gan Liepājas, gan Ventspils apkaimē pie Baltijas jūras, kā arī atsevišķās vietās pie Rīgas jūras līča. “Tas ir pavisam cits projekts, kaut arī ideja ir tāda pati, turklāt runa ir nevis tikai par celulozes rūpnīcu, kas gatavo izejvielu papīrfabrikai, bet par kompleksu celulozes un papīrfabrikas konglomerātu,” stāsta Zorgenfreijs. Valdība būtībā ne ar ko neriskē, tās vietā risku uzņemas privātie ieguldītāji.

 

Avots: “Dienas bizness” (01.08.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *