Par klimata pārmaiņām liecina koku gadskārtu platumi

Gadskārtu platumu kokiem nosaka daudzu apstākļu kopums, tomēr viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka gadskārtu veidošanos, ir klimats: temperatūra, nokrišņu daudzums, sausuma periodi, kā arī citi faktori. No viena koka, atkarībā no tā sugas un vecuma, mēs varam iegūt informāciju par gadskārtu platumiem no pārdesmit gadiem līdz pat vairākiem tūkstošiem gadu.

Zinot, ka gadskārtu platums kokiem galvenokārt ir atkarīgs no klimata, un spējot izveidot garas gadskārtu platumu hronoloģijas, plašs darbības lauks paveras tādam zinātnes virzienam kā dendroklimatoloģija. Tā ir zinātne, kas izmanto koku gadskārtu platumus, lai pētītu, kā klimats ietekmē koku augšanu, un cenšas rekonstruēt klimatiskos apstākļus laika periodos, par kuriem nav pieejami instrumentālie novērojumi. Pēdējā laikā šie pētījumi tiek vērsti arī pretējā virzienā, mēģinot prognozēt to, kā varētu attīstīties koki pie dažādiem klimata pārmaiņu scenārijiem.

Lai arī Latvijā lielākajai daļai koku sugu, kas izmantojamas dendroklimatoloģiskajos pētījumos, nav areāla robežu, arī šeit ir novērojamas interesantas lietas. Viena no tām ir saistāma ar novērojamām klimata pārmaiņām un priežu reakciju uz to. Pagājušā un šā gadsimta laikā ir vērojama pakāpeniska ziemas mēnešu temperatūru paaugstināšanās, t.i., piemēram, februāra vidējās gaisa temperatūras pirms gadiem 70 bija daudz zemākas nekā pēdējos gados. Līdz ar šīm izmaiņām mainās arī koku reakcija uz klimatu, proti, ja vēl pagājušā gadsimta sākumā un vidū mēs varējām atrast būtisku saikni starp ziemas temperatūras un gadskārtu platumu priedēm (jo siltākas ziemas, jo platākas gadskārtas), tad pēdējos 30-50 gadus šāda saistība sāk izzust – ziemas temperatūras ir kļuvušas tik augstas, ka apstākļi uzskatāmi par optimāliem, toties lielāka loma ir citiem apstākļiem, piemēram, nokrišņu daudzumam. Ko tad mēs varam sagaidīt nākotnē? Koki, protams, turpinās augt, bet varam prognozēt, ka mainīsies dažādu faktoru ietekme – lielāku ietekmi varētu iegūt nokrišņu daudzums. Līdz ar to varam arī prognozēt, ka mainīsies koku sugu sadalījums mūsu mežos.

 

Lasīt vairāk: www.videsvestis.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *